Pī pielavījās nemanot

2008. gada vasarā Krievijas basketbola elitē valdīja eiforija. Eiropas čempionāts – mūsu! Eiropas sieviešu čempionāts – mūsu! Pirmā vieta ULEB Eirolīgā – mūsu! Pirmā vieta FIBA Eirolīgā mūsu! Stiprākie čempionāti Eiropā – mūsu! Bagātākie klubi Eiropā – mūsu! NBA zvaigznes pārcelsies pie mums – jau šoruden. Sieviešu superlīga ir labāka par WNBA. Jūtas „džezmenis” Kiriļenko Pekinā nesīs karogu.

Tā izrādījās vēlmju domāšana. Wishful thinking.

Jo nebija stabila pamata.

Basketbols Krievijā nekad nebija pakāpies augstāk par trešo vietu sporta veidu popularitātes rangā. Pirmās divas pozīcijas stabili ieņēma un ieņem futbols kopā ar hokeju. Līdz 1970-gadu sākumam populārāks bija futbols. Pie padomijas stūres vietu izlaužot Brežņevam, situācija mainījās. Septiņu gadu laikā Maskavā tika sarīkoti divi pasaules hokeja čempionāti, par centrālo valsts sporta lepnumu kļuva Viktora Tihonova vadītā „Lielā, sarkanā mašīna”, notika spēles ar Ziemeļamerikas profesionāļiem.

1990-ajos gados notika jaunas izmaiņas. Vairums labāko ripas un nūjas meistaru devās peļņā uz Ziemeļameriku, Krievijas izlase pasaules čempionātos zaudēja vadošās pozīcijas un līdzjutēju interese mazinājās. Pirmais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins atbalstīja sev tuvo tenisu un volejbolu, bet arvien lielāku interesi piesaistīja futbols. 21. gadsimta pirmajā desmitgadē kājbumba pārliecinoši iekaroja vadošās pozīcijas, augstāko punktu sasniedzot 2008. gadā, kad brīnumdara Gūsa Hidinka vadībā krievi izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionātā. Izlase sasniedza astoto pozīciju FIFA rangā, finanšu līdzekļu ieplūšana profesionālajā sportā sasniedza maksimumu. Spēlē iesaistījās oligarhi, taču futbols guva arī lielāko tautas piekrišanu.

Atkāpe. Līdzjušanas un skatītāju intereses ziņā hokejs ir līderos. Līdzdalībā – pēc „Rossport” datiem tikai 13. vietā ar 218 048 spēlētājiem, priekšā palaižot futbolu (1 531 721), volejbolu (1 472 860), basketbolu (1 340 565), vieglatlētiku (917 448), kalnu slēpošanu, galda tenisu, šahu, sporta tūrismu, aerobiku, boksu un džudo. Protams, ņemot vērā dārdzību un ierobežotās infrastruktūras iespējas, salīdzinot ar Kanādu.

Desmitgades otrajā pusē Krievijas profesionālajā sportā apgrozījās vairāki miljardi dolāru. Divi treknākie pīrāga gabali tika futbolam un hokejam. Centienos iegūt labākos spēlētājus un uzvaras turnīros, īpašnieki līdzekļus nežēloja. Mārketings, skatītāju piesaiste, produkta pārdošana, jaunatnes sistēmu veidošana tik labi nevedās, tomēr aktivitātes sita augstu vilni.

2004. gadā 14 bagātāko Krievijas futbola klubu kopējais budžets sasniedza 291 miljonu ASV dolāru. Nākamajos četros gados finanšu plūsmas dubultojās un trīskāršojās, 2008. gadā sasniedzot 749 miljonus dolāru (16 klubi). Nākamajā gadā, globālajā krīzē, sekoja kritiens līdz 631,1 miljonam.

Krievijas futbola klubi 2009, Finansmag.ru dati

Vēl 2005. gadā bagātākos futbola klubus naudas daudzuma ziņā apsteidza Tatarstānas naftas dāsni slacītā Kazaņas „Ak Bars” hokeja komanda (ar 65 miljonu dolāru budžetu). Ceturtajā vietā bija „Sibņeftj” atbalstītā Omskas „Avangard”. Turpmāk vadībā bija tikai futbolisti, krīze viņus skāra salīdzinoši vismazāk. Arī hokejā saņemtais trieciens nebija tik sāpīgs, taču basketbolu pārmaiņas skāra daudz smagāk.

Pirmkārt, groza bumba popularitātes ziņā nevarēja sacensties ar saviem stiprākajiem konkurentiem. Otrkārt, futbola un basketbola nauda valsts profesionālajā sportā izteikti koncentrējās Maskavā un Maskavas apgabalā, savukārt hokejā finansiāli bagātākie klubi bija tieši reģionos.

Krievijas bagātākie basketbola klubi un to atbalstītāji pirms krīzes

2008. gada rudenī izlīdušie krīzes asni pirmie pārsvarā skāra mazākos klubus. Lielie flagmaņi turpināja lolot ambiciozus plānus. Deivida Blata stūrētais Maskavas „Dinamo”, Etores Mesinas CSKA, Serdžo Skariolo un „Khimki” cerēja uz grūtību pārvarēšanu, rūdītos trenerus apžilbināja īpašnieku vēriens un ambīcijas. Pavasarī viena vilšanās sekoja otrai, klubu varējums un budžeti kusa ātrāk kā sniegs saulē, trūka interese un pieprasījums.

Dažus mēnešus vēlāk Krievijas dāmu un kungu čempionātos ar grūtībām izdevās savākt pa deviņām komandām (2008. gada pavasarī vīriešu Superlīgā spēlēja 13 vienības). Pārējās samazināja budžetus. CSKA par 30%, „Dinamo” septiņas reizes, Maskavas apgabala „Triumf” no reģionālās valdības saņemot pat desmit reižu mazāk.

Lūk, bilance
• Permas „Ural Great” (čempioni 2001, 2002) – bankrots
• Novosibirskas „Lokomotīve” – izstājās
• Vladivostokas „Spartak Primorje” – izstājās
• Rostovas „Lokomotīve” – izstājās
• Surgutas-Jugras „Universitāte” – izstājās
• Saratovas "Avtodor" - B superlīgas uzvarētāji nepārgāja uz A līgu
• Maskavas CSKA sieviešu klubs – bankrots
• Maskavas apgabala „Spartak” – īpašnieks nošauts

Finanšu sarukums ne tuvu nav Krievijas basketbola lielākā problēma. Bagātajos gados, peldoties dolāru miljonos, tika piemirsts par sporta veida sistēmas attīstību un jaunatnes basketbolu. Rezultātā klubu ziedu laiki sakrituši ar sportisko sasniegumu kritumu jauniešu sacensībās.

Desmit gadus atpakaļ Krievija sportisko rezultātu ziņā apsteidza Spāniju un Franciju gan puišu, gan meiteņu konkurencē. Tagad aina ir citāda. Pirmajā vietā pārliecinoši iekārtojušies jaunie Spānijas basketbolisti, dāmu turnīros viņiem konkurenci izrāda Francijas jaunietes. Krievija? Nevienas medaļas 2009. gada Eiropas jaunatnes čempionātos. Vienīgais cēlmetāls – sieviešu izlases Rīgā izcīnītās sudraba medaļas.

Krievijas U-izlašu rezultāti

Spānijas U-izlašu rezultāti

Francijas U-izlašu rezultāti

Trauksmes zvani iezvanīti, sanāksmes sasauktas, taču lietu kārtību īstermiņā nevar mainīt. Augstu sasniegumu sports Krievijā tiek vērtēts augstāk par jaunatnes un tautas sportu, tāpēc lielākie līdzekļi joprojām tiks profesionālā sporta komandām. Bez attīstītas jaunatnes sistēmas, ar zemu popularitāti – šāds modelis ir nestabils, dārgs un ilgtermiņā neefektīvs.

Krievijas čempionātos radies iekšējās konkurences trūkums. Ārējās tirdzniecības bankas atbalstītā VTB vienotā līga tiek uzskatīta par alternatīvu Krievijas čempionātam un, iespējams, jau nākamsezon to aizvietos.

Vai VTB līgai jākļūst par Latvijas vīriešu basketbola galveno mērķi, izveidojot vienu superklubu?

Mana atbilde ir nē. Latvijas komandas dalība turnīrā ir iespējama un varbūt pat nepieciešama. Taču tā nedrīkst kļūt par Latvijas basketbola savienības centrālo uzmanības piesaistītāju, vietējās groza bumbas „Saurona aci”, pat jā īstermiņā un vidējā termiņā tā sola labākus finanšu ieņēmumus. Krievijas nauda Latvijas basketbolu neglābs. Prioritātēm jābūt citām, jāatbalsta jaunatnes basketbolu, reģionalizāciju un Latvijas mērogiem atbilstošus reģionālos turnīrus. CSKA un „Khimki” sabiedrība ir skaista un vienlaikus utopiska, mērogi atšķiras. Nākamajās reizēs - par citiem iemesliem.

Un kā domājat Jūs?

Take me back to your house, Basement Jaxx 2006, YouTube video