Sineļņikovs: "Jau ir apnicis pieciest situāciju ar "Skonto" finansēm"

"Vadība solīja, ka atvaļinājumā dosimies bez parādiem"

- Apsveicu ar sezonas beigām, bet otrā vieta laikam nebija tā, uz kuru cerējāt?
- Protams, sezonas sākumā viss bija citādi – cerējām un daudzi domāja, ka būsim pirmie. Bet ne viss ir atkarīgs tikai no spēlētājiem. Daudz kas ir atkarīgs arī no vadības. Mums bija smaga situācija, un tā būtībā arī atstāja savus nospiedumus – ka nekļuvām par čempioniem. Visi lieliski saprot, ka ir problēmas ar finansēm, un tas agri vai vēlu atstāj pēdas uz spēlētājiem, treneriem. Var teikt, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc diemžēl nekļuvām par čempioniem. Jā, protams, cīnījāmies līdz beigām un ticējām. Ticējām, ka arī Rīgas "Daugava" pēdējā kārtā pacīnīsies. Bet ko tur "Daugava" – paši zaudējām "Jelgavai". Tātad nebijām pelnījuši.

- Kāda vispār ir situācija ar finansēm? Kā un vai šī situācija tiks atrisināta?
- Sola, sola. Ticam vadībai – viņi mums tomēr nav sveši cilvēki. Sola norēķināties it kā līdz gada beigām. Solīja, ka atvaļinājumā iesim bez parādiem. Paskatīsimies. Tagad ir izlase, un visas domas ir vērstas tikai izlasei.

- Par cik mēnešiem "Skonto" jums ir palikusi parādā?
- Par četriem mēnešiem.

- Problēmas bija jau sezonas sākumā, vai tās sākās vēlāk?
- Nē, kad sākās sezona, viss bija labi. Bija finanses, paldies Dievam. Braucām uz treniņnometnēm. Algas maksāja laicīgi, un šajā ziņā viss bija kārtībā, viss bija skaisti. Bet tagad…Kas ir, tas ir.

- Arī pagājušajos gados bija līdzīgas problēmas. Vai par tiem gadiem viss ir samaksāts?
- Nē. Arī par pagājušo gadu ir palikuši parādi, bet par tiem diemžēl tiek klusēts (iesmejas).

- "Skonto" neslēpj, ka varētu pārdot daudzus spēlētājus, tostarp tevi. Kā pats vispār skaties uz savu nākotni – kur tu nākamsezon spēlēsi?
- Mums teica, ka pēc izlasēm apsolīja sasaukt sanāksmi. Nezinu – jautāšu konkrēti par sevi, kas un kā vadība rēķinās ar mani. Vai vadība mani pārdos vai nepārdos. Pats arī cenšos kaut ko darīt. Tagad [izlasē] būs divas labas spēles, lai parādītu sevi. Atnāks cilvēki, kāpēc ne?

23 gadus vecais Sineļņikovs šosezon Virslīgā aizvadīja 22 spēles, no kurām pamatsastāvā sāka 20, guva divus vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Tava nākotne vairāk būs atkarīga no piedāvājumiem vai tā, vai "Skonto" nomaksās visus algu parādus? Proti, ja neizmaksās algas, pats teiksi, ka iesi prom?
- Protams, gribas aizbraukt uz ārzemēm, lai komanda par mani saņemtu naudu. "Skonto" mani izaudzināja. Gribas, lai atnāktu kāds piedāvājums, kas apmierinātu gan klubu, gan mani. Tas būtu ideāli. Ja tāda piedāvājuma nebūs – godīgi sakot, nezinu. Man jau ir apnicis pieciest šo visu situāciju saistībā ar finansēm. Saprotama lieta, ka pirmām kārtām ir jādomā par futbolu. Bet, vēlreiz sakot, agri vai vēlu tas atstāj pēdas. Grūti, ļoti grūti. Nezinu. Pat negribu par to domāt –par līguma laušanu. Godīgi, negribu par to pat domāt, bet viss var būt. Atkārtojoties, protams, gribētos, lai atnāktu kāds piedāvājums – lai klubs par mani saņemtu naudu un arī lai es aizietu.

- Iepriekšējos gados bija kaut kādi piedāvājumi?
- Nekā konkrēta nebija. Bija kaut kādas baumas, bet tas ir tā. Kaut kā konkrēta nebija.

- Vai ir kāda līga, kurā pats ļoti vēlētos spēlēt un kurā, tavuprāt, reāli arī varētu spēlēt?
- Ja skatītos reāli, gribētos sevi pamēģināt Anglijas čempionātā. Nu, protams, ne Premjerlīgā – tas šobrīd ir tāls sapnis. Bet, skatoties tagad, tajā pašā "Championship" [Anglijas pēc spēka 2.līgā], kur ir Vitālijs Maksimenko un Kaspars Gorkšs. Domāju, ka tur spēlēt būtu reāli. Gribētos tur nokļūt – tā ir Anglija. Vēl, protams, simpatizē vācu futbols.

- Daudz Latvijas futbolistu ir Polijas Ekstraklasē un Krievijas pēc spēka 2.līgā. Ja būtu jāizvēlas no šīm līgām?
- Domāju, ka tomēr izvēlētos Poliju. Krievijas 1.līga ir ļoti smags čempionāts – ļoti daudz pārlidojumu. Daudz sazinos ar Ivanu Lukjanovu un Oļegu Laizānu. Jā, tur var spēlēt, bet šie pārlidojumi ir ļoti grūti. Citādi, ja būtu labs piedāvājums, protams, aizbrauktu.

- Atgriežoties pie naudas problēmām, Mingazovs trešajā aplī vairs nedevās laukumā. Vai tev pašam vai kādam citam nebija līdzīgas domas – vairs nespēlēt?
- Nu, nē it kā. Cīnījāmies par čempionu titulu un negribējām to sabojāt. Tādas domas varbūt bija, bet negrasījāmies to darīt – nē. Paši sev pateicām, ka pabeigsim sezonu līdz beigām un tad jau skatīsimies – runāsim ar vadību, kas un kā būs tālāk. Būs komanda vispār vai nebūs.

- Tik ilgi nesaņemot algas, komandā spēlētājiem radās arī kādas sadzīviskas problēmas – daudziem tomēr ir arī ģimenes?
- Grūtības, protams, ir. Vairs nav tas vecums, kad vari pieiet klāt mātei un tēvam un paprasīt, lai iedod naudu. Protams, tev jau ir jābūt kaut kam savam. Paldies Dievam, ir radinieki un tuvie, kuri var palīdzēt. Un tā principā arī sanāca.

"Dodu miljons procentu, ka "Skonto" nav iesaistīta sarunātās spēlēs"

- Visu jauniešu karjeru esi bijis "Skonto" sistēmā?
- Jā, esmu pilnībā "Skonto" audzēknis. Kopš desmit gadu vecuma. Pirmoreiz atnācu pie trenera Sergeja Podoļako – viņš mani paņēma un audzināja. Pats Rīgā uzaugu Centra rajonā, bet tagad dzīvoju Jūrmalā – vairs neesmu rīdzinieks. Uz treniņiem no Jūrmalas tagad braucu ar vilcienu – mierīgi, bez sastrēgumiem (smaida).

- Gan "Olimpā", gan "Skonto" tev ir bijuši dažādi treneri – Jore, Starkovs, Pahars, Pertija. Kas viņos ir visvairāk atšķirīgs?
- Protams, viņiem visiem ir kaut kas atšķirīgs.Tagad, kā redzu izlasi un "Skonto", var teikt, ka abas komandas spēlē ja ne gluži pēc vienādas, bet pēc ļoti līdzīgām shēmām. Uzbrūkošais futbols, kas tagad tiek spēlēts visur. Tamazs ieviesa, ka faktiski spēlējam tikai ar diviem aizsargiem – diviem nominālajiem centra aizsargiem un diviem flangiem, kas praktiski ir gluži kā malējie pussargi. Arī izlasē ir līdzīgi. Ar abām rokām esmu tikai par to. Savukārt Starkovs – tā bija stingra disciplīna, kā to droši vien visi zina. Vienkārši dzelžaina. Jā, arī klubā bija tas pats – neko nemainīja, tas bija viņa darba stils.

- Kas "Skonto" mainījās pēc tam, kad Pertija stājās Pahara vietā? Par Pertijas smago treniņprocesu dzirdēts daudz interesantu atsauksmju.
- Jā, viss ļoti izmainījās – treniņprocess, treniņu grafiks. Kad atgriezāmies no atvaļinājuma, bija pa trim treniņiem dienā. Ierodies astoņos no rīta un līdz septiņiem vakarā vienkārši trenējies. Paskatījāmies uz grafiku ar lielām acīm un nodomājām – jomajo…Bet pēc tam agri vai vēlu pierodi un pēc mēneša jau visu dari automātiski. Tas arī deva rezultātu. Sabojājām vienīgi sezonas galotni, bet citādi jutāmies labi un var teikt, ka nebija nevienas spēles, kurā mēs nedominētu. Rezultāts ir, vienīgi pats bēdīgākais, ka nekļuvām par čempioniem.

- Cik snieguma ziņā ietekmēja tas, ka Mingazovs vairs nespēlēja trešajā aplī?
- Bija pavisam citādi. Bija redzams, ka sākām spēlēt kaut kā vienkāršāk. Nebija saasinošo darbību, pēdējās piespēles, individuālo darbību. Tas viss pazuda. Jā, ir Artūrs Karašausks, bet vienam arī grūti kaut ko izdarīt. Protams, bez Mingazova sākām spēlēt pavisam citādi.

Sineļņikovs UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra pirmās kārtas atbildes spēlē pret "Tiraspol". Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Ļoti labi spēlējāt arī Eirokausos. Seko līdzi tam, kā "Slovan" sokas grupu turnīrā?
- (Smejas) Jā, jā. Nesen arī smējāmies, ka esam vienīgie, kas uzvarējuši "Slovan", un ka mums grupā ir seši punkti ["Slovan" ar sešiem punktiem grupā ir otrajā vietā aiz "Sevilla" – A.S.]. Protams, ka ir prieks par to, ka pagaidām esam vienīgie, kas viņus pieveikuši.

- Pats atbildes spēlē nerealizēji pendeli – psiholoģiskā ziņā bija grūti tikt ar to galā?
- Jā, bija ļoti grūti. Ļoti stipri pārdzīvoju, bet nekas – tāds ir futbols, tāda ir dzīve. Ir jādzīvo tālāk. Protams, varējām viņus uzvarēt. Viss bija ļoti reāli, ļoti tuvu. Tātad nebija lemts.

- Droši vien esi dzirdējis par Stenlija Ibes izteikumiem. Vai arī tu jūti, ka ne visas spēles Virslīgā ir godīgas?
- Godīgi, pat nevēlos īpaši līst tur iekšā. Lai cilvēki, kas ar to nodarbojas, tiek skaidrībā. Atstāšu šo jautājumu bez komentāriem.

- Vari galvot, ka "Skonto" ne ar ko tādu nenodarbojas?
- Nē, nekādā gadījumā. 100%, miljons procentu.

- Daudzi, kas nav redzējuši jūsu pēdējo spēli pret "Jelgavu" (0:2), paskatoties rezultātu, uzreiz padomā kaut ko sliktu.
- Diemžēl mums ir tāds futbols, ka, piemēram, līderim zaudējot pastarītim, uzreiz domā, ka tā ir sarunāta spēle. Bet tas ir futbols – notikt var viss. "Jelgava" izgāja laukumā noskaņojusies, skrēja uz priekšu. Arī "Jelgavā" puiši var spēlēt futbolu, un viņi to pierādīja.

- Nosauc trīs spēlētājus no citām komandām, kuri, tavuprāt, šosezon ir bijuši labākie!
- Gribētu izcelt Daniilu Turkovu, kurš "Ventspilī" guva ļoti daudz svarīgu vārtu. Andrejs Kovaļovs, kurš var teikt, ka vienatnē vilka Daugavpils "Daugavu". Un…Pat nezinu, gribas saukt tikai savējos (smejas). No "Skonto" uzskatu, ka Juris Laizāns aizvadīja fenomenālu sezonu. Godīgi sakot, pat negaidīju.

"Pateicoties Starkovam, iekļuvu izlasē, bet, pateicoties Paharam, tajā nostiprinājos"

- Agrāk biji malējais pussargs, bet šosezon spēlē kā aizsargs/pussargs, kas nosedz visu flangu. Kā nonāci šajā pozīcijā – kļūstot par "Skonto" treneri, Pertija uzreiz teica, ka spēlēsi tur?
- Būtībā to zināju jau tad, kad vēl bijām atvaļinājumā. Ja nemaldos, Vladimirs Koļesņičenko vai kāds cits pateica, ka Pertija ar mani rēķinās kā spēlētāju, kas pilnībā nosegs visu flangu. Kā wingeri, tā varētu teikt – no viena soda laukuma līdz otram. Jau biju lietas kursā par to. Jā, agrāk šajā pozīcijā iepriekšējās sezonās klubā jau biju spēlējis, bet pavisam nedaudz – dažās draudzības spēlēs, varbūt nedaudz sezonā.

Virslīga ir Virslīga, bet kā jaunajā pozīcijā jūties izlasē, kur pretī tomēr nāk augstāka līmeņa komandas?
- Līmenis, protams, ir pavisam cits, bet, kā jau sacīju, šajā pozīcijā man nav nekāda diskomforta. Viss ir normāli. Saprotams, ir citi ātrumi, bet to jau pēc piecām minūtēm var sajust un pielāgoties.

- Kopš Pahara ierašanās izlasē esi nostiprinājies pamatsastāvā. Kas, tavuprāt, ir galvenais iemesls – tavs progress vai trenera maiņa?
- Nezinu. It kā arī Starkovs mani ļoti labi zināja kā futbolistu. Arī Pahars mani zina. Var teikt, ka, pateicoties Starkovam, iekļuvu izlasē, bet, pateicoties Paharam, esmu tajā nostiprinājies. Tas viss ir savā starpā saistīts. Domāju, ka, ja neprogresētu sezonas gaitā, mani vienkārši neizsauktu uz izlasi. Gribas ticēt, ka progresēju, bet ne man par to spriest. Ja tieku saukts uz izlasi, tātad tā arī ir.

- Vai šo sezonu var saukt par labāko tavā karjerā?
- Labākās vēl ir tikai priekšā. Nē, neteiktu, ka tā bija labākā. Tā būtu labākā, ja kļūtu par čempioniem.

Sineļņikovs Latvijas izlasē ir aizvadījis desmit spēles, no kurām pusi ir sācis pamatsastāvā. Pasaules kausa atlases ciklā Alans piedalījās trīs mačos. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Pēdējās izlases spēles izlaidi savainojuma dēļ. Pastāsti, kas tev bija.
- Neatceros, kad tas bija, bet laikam izbraukumā spēlējām ar "Ilūksti". Tur ir ļoti ciets laukums – sauss. Sanāca, ka neveiksmīgi piezemējos uz kājas. Ar to savainojumu vēl nospēlēju laikam pret "Mettu"/LU – uz špricēm. Un pēc spēles ar "Mettu"/LU ar mani jau bija cauri…Vēl aizbraucu uz izlasi, kur ārsti centās mani dabūt uz kājām, bet diemžēl nesanāca.

- Pertija preses konferencē pēc spēles pret "Ventspili" par tavu savainojumu bija ļoti dusmīgs un teica, ka esi vienkārši saaukstējis muguru.
- Nē, nekā tāda nebija.

- Kāpēc tad viņš kaut ko tādu pateica?
- Nezinu, no kurienes viņam bija tāda informācija. Tā nav patiesība.

- Tava pozīcija laikam ir tā, kurā izlasē ir vismazākās rezerves. Pertija nesen teica, ka Osipovs jau pavisam drīz būs izlasē. Kā tu domā?
- Līmeņa ziņā esam līdzvērtīgi. Droši varu teikt, ka Osipovs nevienā aspektā nav sliktāks par mani. Kāpēc visu laiku spēlēju es? Nezinu. Tātad laikam drīz spēlēs viņš.

- Liekot sarunai punktu - cik, tavuprāt, ir liela iespējamība, ka nākamsezon būsi kaut kur citur, nevis "Skonto"?
- Gribētos teikt, ka manis te nebūs par simts procentiem, bet nevaru tā pateikt. Ceru, ka nepalikšu. Ceru, bet nezinu, cik tas ir reāli – paskatīsimies. Tagad aizvadīsim divas spēles ar izlasi, sēdīsimies kopā ar vadību un runāsim.

- Varētu sevi iedomāties citā Latvijas komandā – piemēram, "Ventspilī", kur ir daudz bijušo skontiešu?
- Bez komentāriem (smejas).

Sarunas noslēgumā Alans Sineļņikovs visiem lasītājiem novēlēja priecīgu (tobrīd vēl gaidāmo) Latvijas dzimšanas dienu.