Riherts: "Tiesneši audzina spēlētājus kā bērnudārzā - liek sēdēt stūrī"

Andris Riherts, "Mettas"/LU galvenais treneris: "Noteikti gribu pateikt paldies puišiem par pašatdevi, par vēlēšanos, bet bija mirkļi, kas lika aizdomāties, ka mēs neizdarījām visu to, ko bijām vienojušies izdarīt. Tas laikam liedza mums panākt pozitīvu rezultātu, kaut gan iespēju mums bija pietiekoši daudz. Neko nevaru pārmest spēlētājiem, viņi centās līdz beidzamajai sekundei un principā bijām ļoti tuvu, lai izrautu neizšķirtu. Es domāju, ka progresija turpināsies - būs spēles, kurās mēs to izdarīsim. Diemžēl pauzē jādodas nedaudz negatīvā noskaņojumā, bet nu - būsim niknāki, būsim mobilāki un pēc pārtraukuma izpildījuma ziņā jau būs pavisam cita komanda."

Jurijs Popkovs, RFS galvenais treneris: "Vēlos apsveikt pat ne futbolistus un komandu, bet klubu - tā ir vēsturiska uzvara, RFS ir daudz paveikusi. Zinu, cik ļoti RFS Virslīgā vēlējās redzēt Jānis Skredelis, mans skolotājs. Un, lūk, esam augstākajā līgā un izcīnījām pirmo uzvaru. Ja runāt tīri par futbolu, mums neapšaubāmi trūkst balansa - aizsardzībā mums spēlē viena komanda, uzbrukumā cita. Šajā pauzē, ko Andris pieminēja, jāatrod kaut kas pa vidu starp uzbrukumu un aizsardzību. Tie vārti, kurus guvām, ir treniņu darba rezultāts - izgājieni pa flangiem un noslēgums.

Vēlos apsveikt Raivi Jurkovski - jauns puisis, tikai sāk spēlēt, bet guva divus vārtus, turklāt vēl arī uzvaras vārtus. Izceltu arī mūsu leģionāru [domāts Ensa Njē no Gambijas - aut.]. Viņš pilnībā atbilst manai izpratnei par to, kādam jābūt leģionāram - pārākam par vietējo futbolistu. Manuprāt, viņš šodien nodemonstrēja klasi. Viņš vēl nav līdz galam gatavs, viņam bija pauze, taču šodien nospēlēja, guva brīnišķīgus vārtus, viņam ir ļoti augsts lietderības koeficients - pelnīja brīvsitienus, stūra sitienus, deva piespēles. Viņš mums, protams, ir liels ieguvums. Taču kopumā tas, kā spēlējam aizsardzībā, ir katastrofa. Katastrofa. Strādāsim pie tā, meklēsim optimālo spēlētāju virknējumu. Šodien svarīgākais ir iegūtie trīs punkti, kuriem nākotnē jādod mums pārliecība - tas ir labs starta laukums.

Gribētu izcelt pretinieku - vienmēr ar cieņu izturos pret mazākumā esošu komandu. Viņi mazākumā beigās nospēlēja tik aktīvi. Man kā bijušajam futbolistam tas bija patīkami. Es gan esmu treneris, taču redzēju, cik ļoti šie puiši vēlējās atspēlēties - viņi neapstājās, nepadevās. Mēs diemžēl šodien nebijām gatavi pat šādam pavērsienam. Nu... viss sākas no mazumiņa."

Kaļiņinam otrā diezgan neveiksmīgā spēle. Vai, tagad atskatoties, tā bija kļūda, ka arī šodien viņš sāka pamatsastāvā?
Popkovs: "Kaļiņins mums arī ir futbolists, kurš futbolā sper pirmos soļus. Ir spēlējis Daugavpilī, tagad ir jaunas prasības. Mums ir lielas slodzes, viņš ar to mazliet netiek galā. Domāju, mēs viņu savedīsim kārtībā - tieši funkcionālā ziņā, jo futbolu viņš saprot. Laika jautājums. Laikam viņam uzgūlusies pārāk liela atbildība. Taču tas ir tikai laika jautājums, viņš mums šogad vēl palīdzēs."

Kaļiņins mainīja flangus, tu visu laiku sūtīji uz to malu Mindaugu [Grigarāviču]. Vai Kaļiņins, tavuprāt, bija vājais posms RFS aizsardzībā?
Riherts: "Individuāli viņam [Grigarāvičam - aut.] bija vieglāk pret viņu [Kaļiņinu - aut.]. Par vājo posmu nezinu."

Vai Stugļa kartītes ir ārstējama kaite?
Riherts: "Mums jau te visiem jāārstējas - ko jūs te nabaga Stugli aiztiekat. Tiesneši ieņēmuši kaut kādu pozu - aptuveni kā bērnudārzā, kur audzinātāja ieliek bērnu stūrī un tad viņu audzina. Domāju, ka tā nav pareizā darbība. Osipovam ir pieci šipu nospiedumi uz kājas, bet viņš laikam pats nokrita [smaida]. Tajā epizodē viņš trīs [pretspēlētājus] bija mugursomā iebāzis, un viens kaut kādā veidā viņu tur aizķēra. Būsim godīgi. Skaidrs, ka visi kļūdās. Stuglim ir tāda reputācija un ar to jādzīvo. Bet viņš ir jauns spēlētājs, viņš ir jāaudzina. Taču, ja audzināsim viņu tikai iekšienē, nekas nenotiks. Un es saku - tiesnesis atnāk un ieliek viņu stūrī, sak, pasēdi. Šaubos, vai Stuglis ārstēsies tādā veidā. Varbūt nākamreiz vēl zirņus vajag nobērt un uz celīšiem uzlikt? Ir jārunā ar viņu, komunikācijai ir jābūt no visām pusēm. Bet tas nenozīmē, ka Stuglī nav vainas - protams, ka ir. Arī mēs par to ir daudz runājuši. Viens no mūsu principiem ir, ka nevajadzīgām kartītēm nevajadzētu būt. Mums tas sastāvs ir diezgan diētisks, līdz ar to visiem labākajiem spēlētājiem ir jābūt uz laukuma."

Gatim Kalniņam ir trīs vārti jūsu komandas rindās. Kāpēc pārtraukumā nomainījāt viņu?
Riherts: "Gatim Kalniņam atņēma tos vārtus. Ieskaitīja Kristapam Dzelmem, ka viņš ir guvis vārtus [ievirzījis bumbu savos vārtos - aut.] - otrajā spēlē pēc kārtas, tā ka viņam ir vienādi ar Kalniņu. Kalniņam cirksnis sāp. Viņam tie principā bija 99.vārti Virslīgā, man liekas. Viņam pavisam nedaudz pietrūkst līdz 100. Vēl nozog vārtus [smaida]. Bet ar Dzelmi viņi ir līderi."

Par problēmām aizsardzībā jau sacījāt, bet konkrēti par stūra sitieniem - kā tas nākas, ka "Mettai" ir pilnīgi brīvs spēlētājs divu metru rādiusā?
Popkovs: "Jā, mums ir problēma ar standartsituācijām. Tikai caur darbu... Jāatkārtojas, ka mums ir jāatrod optimāls sastāvs. Mums viennozīmīgi būs pastiprinājums - atgriezīsies traumētie spēlētāji, meklēsim optimālos augumu salikumus, mācīsimies spēlēt pie standartsituācijām, citu variantu nav. Taču jāatzīmē arī centrētāji - piespēles bija ideālas, vajadzīgajā virzienā, pareizajā punktā. Šīs piespēles bija rezultatīvas. Standartsituācijas ir jebkuras komandas bāzes pamatā, tas ir mans kā trenera darbs. Visu nedēļu tam veltījām laiku, bet, lūk, 3.minūte, es te, protams, pārspīlēju, bet katrā ziņā atkal mača sākums un ielaižam vārtus. Skaidrs, ka grūti katru spēli sākt ar 0:1, taču šoreiz puiši izlīda. Ceru, ka šo lietu uzlabosim."

Edgars Jermolajevs bija viens no "Skonto" līderiem, šodien tikai uz maiņu nāca. Nav gatavs?
Popkovs: "Tas ir mans lēmums, un esmu apmierināts ar tiem, kuri šodien izgāja sākumsastāvā. Mums šodien absolūti neizdevās maiņas - tās neizpildīja savas funkcijas. Godīgi sakot, tas mani pārsteidz. Pie 3:1 puiši iznāk uz maiņu, un mēs kļūstam vājāki. Tā ir problēma. Spēlētāja vārds man neko nenozīmē. Latvijas čempionātā zvaigznes vispār neredzu - nevienu spēlētāju, kura priekšā būtu jāklanās. Ir jāpilda savas funkcijas un jāpierāda tas futbola laukumā. Pagaidām no "skontiešu" spēlētājiem to neredzu. Būšu atklāts - neredzu. Varbūt to nevajadzētu iznest uz āru, bet gribētu, lai puiši to sadzird un ātrāk mani saprastu. Viss ir pagātnē, un svarīgākais ir katra nākamā spēle, kurā sevi ir jāpierāda. Kas bija pirms tam, mani principā neinteresē. Ja šodien futbolists ir mūsu komandā, viņam ir jāizpilda savas funkcijas. Lūk, Gatis Kalniņš, ar kuru man arī ir palaimējies strādāt kopā, - viņam ir daudz gadu, bet viņš iznāk laukumā un gūst vārtus. Trīs vārti divās spēlēs, nenospēlējot pilnas divas spēles - lūk, tas ir labs piemērs! Ja Jermolajevs iznāktu laukumā, gūtu divus vārtus un piecreiz atņemtu bumbu, man vispār nebūtu šaubu, likt viņu nākamajā spēlē sastāvā vai nē. Bet viņš mani pagaidām diemžēl nepārliecina."

Sacīji par diētisko sastāvu. Vai pēc Virslīgas pauzes sastāvs varētu kļūt kuplāks - vai atgriezīsies kāds no savainotajiem, vai ieradīsies leģionāri? Un pie reizes - kas ar Osipovu?
Riherts: "Osipovam potīte ir sapampusi - domāju, ka viņš uz kādu laiciņu būs ārā. Par pārējiem - jūs redzējāt, Juhņevičs ar ģipsi staigā, Uldriķis, domāju, jau būs tuvāk sastāvam. Pārējie lido [smaida]."

Līdz Lietuvai ir tikuši?
Riherts: "Nav līdzi viņiem datčiki [smaida]. Būs, būs viņi, Edmund, esam pacietīgi. Īstajā spēlē viņi būs un palīdzēs mums."

Pirmos vārtus ielaidāt pirms epizodes, kurā Šibass guva traumu. Vai tas bija galvenais iemesls, kāpēc ielaidāt?
Riherts: "Pa lielam jau nē. Otros vārtus jau arī no Šibasa zonas ielaidām, vai ne? Iekšienē esam vienojušies, ka aizsargs jebkuros apstākļos, ja vien nav galva pārsista vai salauzta kāja, no laukuma neiet nost. Ir jāciešas - kā tad viņš kādu aizstāvēs? Viņš ir aizsargs. Skaidrs, ka tiesnesis pieskrien klāt, pasaka, ka vajag dakteri un tad skrien ārā. Nu afekta stāvoklī es noteikti daudz ko varu sastāstīt. Skaidrs, ka Rendiju neviens īpaši nevaino, bet jāsaprot, ka nākotnē tā ir tā pieredze - jebkuros apstākļos ir jāsaņemas un jāturpina spēlēt."

Kāpēc aizkavējās Osipova maiņa?
Riherts: "Ko tur apspriest tās lietas... Ir, kas pārbauda apakšbikses [smejas] - nevis ceturtais tiesnesis, bet apakšbikšu pārbaudītājs. Komēdija principā. Pagājušajā reizē neviens apakšbiksēs nelīda, šodien pedantiskais Maļcevs... viņš dakteris, saprotams, ka viņš grib, lai viss būtu augstā līmenī."

Olainē balstā bija viens Kristaps Liepa, šodien bija divi balsti. Kāpēc tā?
Popkovs: "[Pārprot jautājumu - aut.] Viņš ir malacis, taču šodien viņam pazuda robeža starp atļauto un neatļauto. Liepa savā jaunības ietekmē vēlas gan radīt, gan atņemt. Tas ir normāli, taču spēlē pienāca brīdis, kurā viņš kļūdījās. Ņemot vērā, ka mums vāji spēlē aizsardzība, viņš atdeva bumbu savā laukuma pusē - bez kontakta pazaudēja bumbu, un mēs ielaidām otros vārtus. Kad biju jauns futbolists, man teica: "Nedari to, ko neproti." Es viņam spēles laikā arī to dažas reizes konkrēti pateicu. Viņš nespēlē slikti, viņš labi organizē spēli, taču viņa uzdevums un funkcijas bija pilnīgi citas. Pagaidām viņš mani nesaklausa sava jaunības maksimālisma dēļ - viņš grib visur piedalīties, spēlēt. Sanāk otrādi - izšķirošā brīdī pieļaut tādu kļūdu. Viņu nedaudz papresingoja un mēs saņēmām triecienu. Domāju, viņam tā būs laba mācība. Ja viņš vēlreiz pieļaus tādu kļūdu, tad sēdēs blakus man un laikam sēdēs ļoti ilgi. Viņam ir izvēle - kļūdīties vai nekļūdīties. Kaut arī viņš ir jauns puisis, visiem esmu pateicis - mums jauniešu nav, mums ir futbolisti, kuri nāk laukumā un kuriem jāpilda noteiktas funkcijas. Liepa ir mūsu futbolists, domāju, ļoti talantīgs puisis, liela atbildība viņam uzvēlusies, viņš savu vietu izcīnījis treniņos - novēlēsim viņam tagad labi nospēlēt izlasē [U-19 izlasē - aut.], bet pēc atgriešanās es ar viņu ļoti nopietni aprunāšos."

Kas ar Rožkovski?
Popkovs: "Viņam jāaiziet uz baznīcu. Viņam kā treniņš, tā trauma. Tas laikam saistīts ar funkcionālo gatavību, viņš ir daudz izlaidis. Tikko uzņem formu, tā atkal gūst savainojumu. Diemžēl tas nav labākais humors, bet cilvēks laikam ir guvis nopietnu savainojumu. Tāds ir futbols. Žēl, ka uz kādu laiku esam pazaudējuši šo futbolistu - problēma ar celi. Ceru, ātri saārstēs."

Kā ar pārējiem - Ivanovs, Isajevs, Māliņš?
Popkovs: "Viņi visi ir gandrīz gatavi - domāju, 3.kārtas spēlei mēs šos futbolistus iegūsim. Mums tas neapšaubāmi būs pastiprinājums. Turklāt viņi ir atslēgas spēlētāji, centrālās ass spēlētāji - uzbrucējs, pussargs, turklāt Isajevs ir daudzfunkcionāls spēlētājs, kurš var spēlēt aizsardzībā un vidējā līnijā, kas mums šobrīd ārkārtīgi vajadzīgs. Savukārt Germanu Māliņu uzskatu par vienu no labākajiem mūsu pēdējās desmitgades vārtsargiem. Mēs viņu gaidām - dod Dievs viņam kļūt veselam. Ceram uz viņu, viņš no dabas ir līderis. Tādās komandās, kuras vēl tikai veidojas, šādi spēlētāji ir obligāti vajadzīgi. Ceru, ka šie puiši šo divu nedēļu laikā atgriezīsies ierindā."

Kā komandas gatavosies Virslīgas pārtraukumā? Varbūt būs kāds pārbaudes mačs?
Popkovs: "3.kārta ir vēl tik tālu. Es par nākamo dienu vispār nedomāju. Reiz izlasīju sava mīļākā trenera Oto Rehāgela interviju, kurā viņš stāsta, ka, kad bija jauns treneris, nekad nedomāja par nākamo spēli un nākamo dienu. Es arī pievērsos šim likumam. Lai paiet diennakts un tad ar vēsu galvu arī sākšu domāt par 3.kārtu. Tagad mierīgi jāpapriecājas par uzvaru. Paldies Dievam, tikām galā ar šo spēli, bet nākamajai gan jau kaut kā sagatavosimies."

Riherts: "Mums līdz nākamajai spēlei rīt ir dublieru spēle, 23.datumā mēs spēlēsim ar U-19 izlasi šeit pat plkst.11, tad vēl 26.datumā ir dublieru spēle ar "Ventspili" septiņos vakarā un skaidrs, ka tajās spēlēs izmantosim spēlētājus [domāti līderi - aut.], lai viņiem būtu spēļu prakse."

Vai šodienas spēli var uzskatīt par Rīgas derbiju?
Riherts: "Jūs varbūt varat paskaidrot, ko nozīmē Rīgas derbijs?"

Principiāla cīņa, viens otru grib uzvarēt.
Riherts: "Mums te katra spēle derbijs - te Kurzemes, tad "Spartaku" derbijs. Kāds derbijs? Divas komandas satikās un spēlēja. Domāju, ka iespringt ar lieliem lozungiem "derbijs", "principiāla spēle"... skaidrs, ka principiāla, skaidrs, ka Rīgā mēs te blakus kaut kur dzīvojam. Viņi pārbrauc pāri Daugavai un ir te pie mums, mēs pārbrauksim pāri Daugavai [domāts "Arkādijā" - aut.], būsim pie viņiem. Domāju, ka vēsturei jāveidojas. Komanda piedzima vakar vai šogad janvārī, mums uzreiz derbijs. Jābūt kaut kādai vēsturei. Vēsture! Jāizveido tradīcijas un tad varēsim skaļi teikt, ka tas ir derbijs. "Skonto" spēlēja ar "Liepāju", kas 200 kilometru attālumā - cik saprotu, tas arī bija derbijs vai clasico. Clasico ir tiem, kas visu mūžu ir spēlējuši augstākajā līgā. Abiem klubiem jāveido vēsture, ir jābūt spēcīgai vēsturei, tad mēs domāsim par tādiem vārdiem kā derbijs. Vismaz es tā to redzu no sava skatu punkta un, domāju, arī no mūsu kluba puses."

Par Milašēviču jau iepriekš teici, ka viņš spēlēs tikai dublieru komandā. Taču Daugavpilī dublieru mačā viņš guva trīs vārtus. Vai viņš tomēr varētu parādītes galvenajā komandā?
Riherts: "Viņam ir jāuzņem forma. Viņš Daugavpilī guva trīs vārtus, nezinām, kā viņš Rīgā uzvedīsies [smaida]. Rīt to redzēsim [dublieru spēlē Rīgā - aut.], Mārtiņš būs. Gan viņš, gan Rūdolfs Puķītis veic lielu un fantastisku darbu pie dublieriem - tur mums ir 2000.gadā dzimušie un viņi. Viņi ir ar super attieksmi, un viņi daudz ko var iedot gan treniņos, gan spēlēs. Viņi to arī dara, un esmu pateicīgs tik nesavtīgiem spēlētājiem, kuri ir gatavi nodot savu pieredzi jaunajiem spēlētājiem."