3. diena: islandietes triko tērpos, Mesi un Argentīna apturēti

Lai gan joprojām varam uzskatīt, ka ir tikai mūsu ceļojuma sākums, atzīšos, ka šorīt piedzīvoju pirmo mazo krīzīti. Jau trešo nakti pēc kārtas pavadījām sabiedriskajā transportā (Nr.1: autobuss Rīga - Maskava, Nr.2: vilciens Maskava - Sanktpēterburga, Nr.3: vilciens Sanktpēterburga - Maskava) - bez ērtas gultas, dušas, kārtīgas atpūtas, un nepārtraukti ar divām itin smagām mugursomām. Pamostoties 10 minūtes pirms iebraukšanas "Oktyabrskaya" stacijā (plkst.10:12) Maskavā jutos mazliet apdullis un saguris. Taču motivēja divas lietas - pirmkārt, nākamais pieturas punkts bija (beidzot!) īres dzīvoklis, otrkārt, pēcpusdienā bija jāapmeklē Argentīnas un Islandes spēle, kuru jau krietni iepriekš noteicu kā savu favorītmaču.

Diena bija karsta un sākotnēji aizkūlāmies nepareizi, noticot adresei, kuru dzīvokļa saimnieki norādīja "Airbnb". Laba mācība - nākamreiz uzreiz zvanīsim un noskaidrosim kārtīgi. Šodienas kļūda mums maksāja lieku pusotru kilometru, kas uz kopējā noguruma fona un ar somām uz pleciem šķita daudz. Galu galā nonācām galamērķī - jauks dzīvoklītis Kožuhovska līnijā [Кожуховский проезд] Maskavas dienvidos, pie trešā apļa robežas. Atguvām svaigumu, taču ilgi uzkavēties nevarējām - līdz spēles sākumam bija atlikušas vien trīs četras stundas un cerējām, ka, ierodoties pēc iespējas laicīgāk, varbūt spēles biļeti dabūs arī Arkādijs. Atgādināšu, ka Maskavas divās spēlēs sestdien un svētdien (Argentīna - Islande, Vācija - Meksika) mums uz abiem ir piešķirta pa vienai biļetei.

Cerības bija veltas. Lai kā centāmies un ieradāmies trīs stundas pirms spēles, pieteikties "Waiting list" Arkādijs nepaguva. Un, pat ja pagūtu, cerības būtu maz - kā noskaidrojām no organizatoriem, uz biļetēm pieteicās 300(!!!) žurnālisti, kuriem akreditācija uz argentīniešu un islandiešu dueli nebija piešķirta. Varēju justies tiešām kā laimes luteklis, jo man šī biļete bija.

Kā nojaušat, visā šajā steigā vēl nebijām paēduši. Ja jau stāstu visus sīkumus, tad visus. Parasti mediju centros, vismaz no manas "Euro" finālturnīru pieredzes, ēdināšana ir pieticīga. PK2018 ir salīdzinoši solīda - laba izvēle, pietiekami kvalitatīvi. Par savu izsalkuma izvēli (frikadeles, pica un pankūkas) biju vairāk nekā apmierināts. Taču problēma tajā, ka "Spartak" stadionā bija tikai viens ēdināšanas punkts. Iestājos garā, aptuveni 30 cilvēku, rindā un, kamēr to izstāvēju, pagāja nedaudz vairāk par pusstundu. Vēlāk, kad spēles sākums tuvojās, rinda kļuva vēl garāka nekā attēlā redzamā.

Es izstāvēju vēl salīdzinoši nelielu rindu

Atgriežamies pie futbola tēmas. Vēl atrodoties metro, sajutām Argentīnas elpu. Redzēju pat argentīnieti ratiņkrēslā - nezinu, kā tas viss loģistiski iespējams... Līdzjutēji uzdziedāja.

Izkāpjot no vilciena ārā, fani saprata, ka stadions ir pavisam tuvu, un arī tas motivēja dziedāt.

Kamēr nekādi nevarējām ieraudzīt nevienu Islandes līdzjutēju, pa ceļam uz stadionu satiku pašu Romas pāvestu, kurš, kā zināms, pēc tautības ir argentīnietis.

Visi sajūsminās par Islandes faniem, arī es, taču ļaujiet izteikt komplimentu arī Argentīnas atbalstītājiem. Jā, milzīga valsts, futbola valsts, taču paturam prātā arī attālumu līdz Krievijai! Argentīniešu skaits bija mērāms daudzos tūkstošos, vairums stadiona teritorijas bija zilibaltās krāsās. Arī pašā stadionā Argentīnas līdzjutēju radītais troksnis un dziedātās dziesmas bija iespaidīgas. Mani pārņēma patīkamas trīsas un spēles laikā šķita, ka diez vai varu no futbola prasīt vēl ko vairāk - izlašu futbols, augsta likme, fantastiski fani abām komandām, Lionels Mesi, gandrīz perfekts skatu punkts...

Neilgi pirms spēles.

Stadiona teritorijā, lai gan mazākumā, tomēr parādījās arī islandieši. Realizēju divas intervijas un varat tikai minēt, vai patiešām Mesi nerealizēja pendeli tāpēc, ka triko tērptās islandietes realizēja plānu par viņa samulsināšanu.

Argentīnas un Islandes meiteņu draudzība.

Tribīnēs man blakus sēdēja meksikāņu un azerbaidžāņu žurnālisti, aizmugurē čehi. Spēles laikā radās iespaids, ka Mesi, neskatoties uz absolūtu dominanci laukumā (tikai ar viņa aktīvu līdzdalību Argentīna prata kaut ko veidot), nespēlēja uz 100%. Varbūt kļūdos, bet radās iespaids, ka Mesi apzinās turnīra garumu un to, ka viss vēl priekšā un lielie darbi būs veicami nākamajos mačos, sevišķi izslēgšanas spēlēs. Kā gan citādi lai skaidro to, ka (a) tiklīdz Mesi, kurš ārkārtīgi daudz minūšu laukumā vienkārši pastaigājās (arī tad, kad viņa komanda spēlēja uzbrukumā - nezinu, cik labi to varēja manīt TV ekrānos), ieslēdzās, tā Argentīnai radās momenti, (b) Mesi to darīja reti un bez viņa līdzdalības uzbrukumā Argentīna reāli kliboja.

Bez Mesi ārkārtējas centības, kā tas bija Dienvidamerikas zonas kvalifikācijas izšķirošajā spēlē (Argentīna ar 3:1 viesos sakāva Ekvadoru, Mesi gūstot visus trīs vārtus), Argentīna izskatījās bezspēcīga pret Islandes masveidīgo aizsardzību. Islandiešu fenomenu laikam nekad nesapratīšu - jā, redzu viņu pārliecību par saviem spēkiem, bezbailību, labu taktisko sagatavotību. Bet tik regulāri izčakarēt grandus, kuriem pēc visiem parametriem būtu jābūt galvastiesu pārākiem... nesaprotu.

Līdzīgi kā vakar Sanktpēterburgā Irānas futbolisti, arī šodien Maskavā Islandes spēlētāji pēc finālsvilpes nonāca varoņu statusā. Nebeidzamas pateicīgas līdzjutējiem, goda apļi, fotogrāfijas un tā tālāk. Argentīnieši, protams, nozuda ātri. Visi runā par īpašo laiku, kurā dzīvojam, Mesi un Ronaldu laiku, taču man "palaimējās" divu gadu laikā redzēt svarīgus mačus, kuros viņi pievīla - Ronaldu 2016. gada 18. jūnijā "Euro 2016" nerealizēja pendeli pret Austriju (0:0), bet Mesi 2018. gada 16. jūnijā atkārtoja to pašu PK2018 pret Islandi (1:1)... Tāpat cilvēki velk paralēles, ka tie, kurus turnīra sākumā apstādina Islande (atceramies Portugāles - Islandes 1:1 tai pašā "Euro 2016"), sasniedz ko lielu. Nezinu, Argentīnas disbalanss (izcili uzbrucēji, vāja aizsardzība) nerada ticību šai komandai. Rupji sakot, Islande piecas reizes šķērsoja viduslīniju un radīja piecus bīstamus momentus...

Pēc mača līdzjutēju emociju izpausmes, protams, bija dažnedažādas, taču kopumā novēroju, ka ne argentīnieši sevišķi pārdzīvo, ne arī islandieši neizšķirtu uztvertu kā kaut ko kosmisku. Acīmredzot Argentīna saprot, ka svarīgākās cīņas vēl priekšā, bet Islandes pārliecība par saviem spēkiem ir ne tikai futbolistos, bet arī līdzjutējos un 1:1 pret futbola grandu neļauj viņu prātos ielīst eiforijai. Toties Argentīnas principiālās pretinieces Brazīlijas fani ar platu smaidu sveica islandiešu fanus. Tikmēr Krievijas valsts televīzijas žurnāliste ne pārāk veikli komunicēja ar islandiešu faniem sižeta veidošanā, turklāt nesaprata, ka "clap" ir ar paātrinājumu (žurnāliste islandiešus steidzināja: "Ātrāk! Ātrāk!").

Pēc spēles ar Arkādiju sadarījām darbiņus, bet vēlāk ar metro devāmies uz atpūtas parku, kuru īpaši iecienījuši islandiešu līdzjutēji. Metro mūs uzrunāja kāds krievu līdzjutējs, taujājot, no kurienes esam. Draudzīgs, sakarīgs puisis, kurš mums prasīja, vai tā ir taisnība, ka Latvijā aizliegts runāt krieviski. Uz manu ātru atbildi, ka tās ir pilnīgas muļķības, viņš noteica: "Nu jā, mūsu masu mediji..."

Atpūtas parkā islandiešu nebija daudz (tur viņi spridzināja pirms spēles) un devāmies atpakaļ uz savu dzīvokli, lai redzētu Peru un Dānijas spēles beigās, kā arī noskatītos manas favorītes Horvātijas un Nigērijas maču. Rīt mūsu programmā turpat Maskavā, tikai Lužņikos, pasaules čempiones Vācijas un Meksikas spēle. Šo maču apmeklēs Arkādijs, bet es, piepalīdzot nedaudz bezkaunībai, mēģināšu izsisties caur "Waiting list", lai cik mazas cerības būtu.