Savens: "Rīgas "Daugava" ir solis uz priekšu, nevis atpakaļ"

- Pagājušo sezonu pabeidzi Kazahstānā, bet tagad esi Rīgas "Daugavā". Pastāsti, kā šeit nonāci.
- Komanda izkrita uz pirmo līgu, un man beidzās līgums. Sāku trenēties ar "Daugavu", un, kā redzat, esmu šeit. Ja "Sunkar" paliktu augstākajā līgā, domāju, ka varbūt arī būtu tur palicis. Bet tur bija arī finansiālas problēmas.

- Ilgus gadus "Ekranas" strādāji kopā ar Virginiju Ļubši. Arī viņam bija liela loma Tavā pārejā?
Jā. Šo treneri zinu jau sen, un viņš ir pirmais treneris, kura vadībā iegāju lielajā futbolā. "Ekranas" atnācu 16 gadu vecumā un ar viņu strādāju gandrīz astoņus gadus. Tā kā viens otru labi zinām un visu saprotam.

- Tev nebija piedāvājumu no citiem klubiem? Piemēram, "Ekranas", kas spēlēs UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā?
- Tādu konkrētu piedāvājumu nebija. Varbūt bija kādas sarunas, bet varbūt nebija. Gribējās šeit savākt labu komandu un aizvadīt labu sezonu.

-Piekrītot "Daugavas" piedāvājumam, cik daudz zināji par komandu un Latvijas futbolu?
- Par Latvijas futbolu zinu – nav taču tālu, praktiski esam kaimiņi. Arī lietuvieši šeit ir spēlējuši, un pagājušajā sezonā nedaudz redzēju šo komandu, kas palika augstākajā līgā.

- Ja salīdzinātu ar "Ekranas" un "Sunkar", Rīgas "Daugava" Tev ir solis uz priekšu, atpakaļ vai uz sāniem?
- Nevaru teikt, ka tas būtu solis atpakaļ. Gan "Ekranas", gan "Sunkar" vienalga vajadzēja iet laukumā un pierādīt [sevi]. Arī Latvijā ir jāpierāda – šeit taču nav bērnu čempionāts, ka atnāci un viss ir skaidrs un saprotams.

Mants Savens pret "Skonto" pussargu Aleksandru Fertovu. Spēle Hanzas vidusskolas laukumā pret "Skonto" beidzās ar kaujiniecisku neizšķirtu 0:0. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Ilgi spēlēji "Ekranas", kur biji komandas līderis. Taču uz ārzemēm devies tikai 25 gadu vecumā – Tavuprāt, tas nebija nedaudz novēloti?
- Jā. Varēju arī agrāk aizbraukt, bet sanāca tā, kā sanāca, un šobrīd vienkārši negribas apdomāt pagātni un atcerēties, kas bija agrāk.

- Ar "Sibir" iekļuvi Krievijas Premjerlīgā, taču tur aizvadīji tikai vienu spēli. Kāpēc tā?
- Nezinu (nopūta). Bija daudz sarunu ar treneriem, kāpēc nespēlēju. Katru reizi gāju laukumā un pierādīju, pēc tam pat pārgāju pie dublieriem, kur spēlēju pusgadu. Neko – ja treneris mani neredzēja [ejam laukumā], tātad viņam bija labāk redzams. Gāju laukumā, trenējos un pierādīju – ja treneris nelika mani sastāvā, tātad kaut ko darīju nepareizi.

- Ja ar "Nosta" Krievijas Augstākajā līgā [pēc spēka otrajā aiz Premjerlīgas] ieņēmi sesto vietu un "Sibir" cīnījās par visaugstākajām vietām, pēc tam pievienojies Orenburgas "Gazovik", kas bija viena no līgas pastarītēm. Nebija labāka varianta?
- Orenburgas komanda no otrās līgas [Otrās divīzijas, pēc spēka trešās līgas] iekļuva pirmajā [Augstākajā līgā], un braucu uz turieni palīdzēt. Ņēma spēlētājus ar pieredzi, kas ir spēlējuši pirmajā līgā un Premjerlīgā. Mani pieaicināja, bet tur pabiju līdz vasarai un arī nesaskanēja te ar treneri, te ar ko citu. Aizbraucu atpakaļ uz Lietuvu, "Ekranas", jo gribēju spēlēt, nevis sēdēt uz soliņa.

- Lietuvā "Ekranas" rindās spēlēji kā uzbrūkošais pussargs un guvi daudz vārtu. Kura pozīcija Tev patīk vislabāk?
- Jā, Lietuvā biju uzbrūkošais pussargs. Protams, ka man vairāk patīk uzbrūkošā pussarga pozīcija, bet, kā saka, kur treneris liks, tur arī spēlēšu. Kad no "Nosta" pārgāju uz Novosibirskas "Sibir", man nācās spēlēt kā balsta pussargam. Bet, ja vēlies spēlēt un pierādīt, ka esi cienīgs spēlēt šajā komandā, ir jāprot pārslēgties uz balsta pussarga pozīciju.

- Kuru sezonu vai īsāku periodu uzskati par labāko savā karjerā?
- Nezinu, varbūt 2005.gada sezonu, kad ar "Ekranas" kļuvām par čempioniem un biju čempionāta labākais bombardieris – guvu 27 vārtus. Domāju, ka tad bija pati virsotne un ka pēc tās vajadzēja braukt prom [uz ārzemēm]. Bija piedāvājumi, bet notika tā, ka vēl paliku "Ekranas".

- Esi izsaukts uz Lietuvas izlasi pret Grieķiju. Kādu laiku nebiji izsaukts un, ja nemaldos, neesi izlasē spēlējis gandrīz divus gadus. Kāpēc tā?
- Treneris teica, ka viņam ir vienalga, kur cilvēki spēlē, bet galvenais, lai viņi spēlētu čempionātā. Kad spēlēju Lietuvā, viņš mani redzēja un biju redzeslokā – spēlēju un tiku izsaukts. Aizbraucu uz Kazahstānu, viņš mani neredzēja un nezināja, un uzaicinājuma nebija. Tagad atkal, pateicoties "Daugavai", pienāca uzaicinājums – sāku spēlēt un gūt vārtus. Tā kā nedomāju, ka pāreja uz "Daugavu" ir solis atpakaļ – tas, kā reiz, ir solis uz priekšu.

- Septembrī Lietuva spēlēs pret Latviju. Pie mums daudzi uzskata, ka spēles pret Lietuvu ir īpašas un principiālas. Kā domā Lietuvā?
- Pie mums ir tas pats – esam taču kaimiņi. Pret Latviju un Igauniju spēles vienmēr ir principiālas. Jā, atceros savas spēles pret Latviju. Baltijas kausā, kā reiz, spēlējām "Skonto" stadionā – zaudējām 1:2. Otra notika Kauņā – nospēlējām neizšķirti, vai ne? Jā, 0:0.

- Lietuvai piecās spēlēs ir pieci punkti. Kāds noskaņojums Lietuvā bija pirms Pasaules kausa atlases cikla – bija cerības uz izkļūšanu no grupas?
- Kā visi saka, grandu nebija, bet vienalga komandas, kā Bosnija un Hercegovina un Grieķija, ir acīmredzamas favorītes. Tā pati Slovākija. Runā, ka dažreiz labāk trāpīties pret grandiem, kas var atslābināties, un pret viņiem var aizķert punktus. Bet tādas komandas kā Bosnija un Hercegovina un Grieķija pašas saprot, ka arī viņām šī grupa ir izdevīga, lai iekļūtu finālturnīrā.

Savens 2010.gada Pasaules kausa izcīņas atlases ciklā pret Francijas futbola zvaigzni Tjerī Anrī. Lietuva "Stade de France" arēnā gandrīz 80 tūkstošu skatītāju klātbūtnē zaudēja ar 0:1. Savens laukumā devās 59.minūtē, nomainot bijušo "Liepājas metalurga" un "Rīgas" pussargu Mindaugu Kalonu. Foto: AP/Scanpix.

- Tevi atzina par SMScredit.lv Virslīgas aprīļa labāko spēlētāju. Ko Tev tas nozīmē, un vai uzskati, ka tas bija pelnīti?
- Ja atzina par labāko spēlētāju, tātad pelnīti. Tas, protams, ir, pateicoties visai komandai. Tātad ejam pareizajā virzienā.

- Jums sezonas sākumā bija ļoti grūts kalendārs, bet vienalga atrodaties starp līderēm – otrajā pozīcijā [intervija notika pirms spēles pret "Ventspili"]. Kā vērtē komandas sniegumu?
- Visu pirmssezonas periodu strādājām tam, kur šobrīd atrodamies. Noskaņojāmies grūtam čempionātam. Katrā spēlē izgājām laukumā nevis tādēļ, lai atsistos, bet gan katrā spēlē izgājām, lai uzvarētu.

- Nesen kausa pusfinālā spēlējāt pret "Liepājas metalurgu". Labi sākāt, bet pēc tam ielaidāt un zaudējāt pendelēs. Kas notika?
- (Gara nopūta) Domāju, ka [pamatlaika] beigās mums nepietika koncentrēšanās, kad ielaidām vārtus. Viņi daudz momentu neizveidoja, praktiski pusotru momentu. Un no pusotras iespējas guva vienus vārtus. Pagarinājumā varējām gūt vārtus, arī es neiesitu. Bet pēcspēles sitieni, paši saprotiet, ir loterija – kas psiholoģiski labāk pieiet pendelēm, tas arī uzvar.

- Spēlējāt gan pret "Skonto" un Daugavpils "Daugavu", gan "Liepājas metalurgu". Kura no pretiniecēm šķita visstiprākā?
- Ne gluži pati spēcīgākā, taču man patika "Skonto". Tāpēc, ka ir savākti neslikti puiši un spēlē interesantu futbolu. Nesit uz priekšu, bet gan cenšas spēlēt pa zemi un rādīt skaistu futbolu.

- Esi spēlējis gan Lietuvā, gan Krievijā, gan Kazahstānā. Kā tu vērtē Latvijas čempionātu salīdzinājumā ar tiem, kuros esi spēlējis?
- Nekad negribas salīdzināt. Vienmēr saku, ka ir jātiekas pārbaudes spēlē un tad paskatīsimies, kurš ir stiprāks.

- Ņemot vērā, ka netikāt Eirokausos, gribēju vaicāt – pēc vasaras pāreju perioda Tu vēl būsi Rīgas "Daugavā"?
- Nezinu, paskatīsimies. Uz cik ilgu laiku man ir līgums? Līdz gada beigām.

- Augustā tev apritēs 31 gads. Ko vēl vēlies sasniegt karjerā?
- Teikšu, lai "Daugava" būtu čempione.