Gulbis: "Putniņas izkrišana no sastāva izsita komandu no līdzsvara"

Stipe Braličs, Horvātijas valstsvienības galvenais treneris

“Izlasi trenēju pēc sešu gadu pārtraukuma, mums ir jauna komanda ar tikai vienu pieredzējušu spēlētāju no Londonas sastāva. Nezināju, ko gaidīt no šīs spēles. Tā izdevās lieliska. Pirmajā puslaikā bija daudz ātru piespēļu, laba bumbas kustība un precīzi trīspunktu metieni. Panācām lielu pārsvaru, bet otrajā puslaikā to nosargājām. Apstiprinājās, ka mums ir talantīga jaunā paaudze.

Redzēju Latvijas spēles Eiropas čempionātā Rīgā. Jau no divām tikšanās reizēm 2011. gadā zināju, ka pret Elīnu Dikeulaku vajadzīga agresīva aizsardzība, nosedzot labo pusi. Latvija labi spēlē “pick`n`roll” uzbrukumus, tāpēc vajadzēja cieši spēlēt soda laukumā. Turklāt jūsu ārējās līnijas spēlētājas labi met no vietas, bet nav tik labas kustībā. Tas viss tika ņemts vērā, veidojot aizsardzības plānu, kas tika ļoti labi īstenots.

Šī bija ļoti svarīga spēle, domājot par mūsu izredzēm kvalificēties Eiropas čempionātam. Uzvara ar 18 punktu pārsvaru ir daudz noderīgāka nekā panākums ar vienu vai diviem punktiem. Mūsu spēlētājas ieguva pārliecību par saviem spēkiem.”

Elīna Dikeulaku, Latvijas valstsvienības spēlētāja

“Nebijām gatavas spēlei. Atdeve nebija tāda kā treniņos. Horvātietēm acis dega vairāk nekā mums. Izskatījāmies nobijušās, nevarējām iemest. Pretinieces meta labāk gan tuvāk, gan tālāk no groza. Visu darījām nepareizi. Nav nekādu plusu, ja zaudējam. Pat, ja tā ir tikai pirmā spēle.

Nav svarīgi, vai spēlēju par pirmo vai otro numuru. Ja treneris uzskata, ka varu labāk palīdzēt, spēlējot citā pozīcijā, darīšu, kā labāk komandai. Atbildes spēlei nākamgad Horvātijā jānoskaņojas kā revanšam – iesim un sadosim viņām pa pakaļu!”

Mārtiņš Gulbis, Latvijas valstsvienības galvenais treneris

“Paldies līdzjutējiem par atbalstu. Nebiju iedomājies tādu debijas spēli. Tā spēlēt nedrīkst. Negribējām ļaut Horvātijai dominēt soda laukumā. Nepareizi sitām piezīmes, ja Ivana Dojkiča atnāk un iemet četrus trīspunktu metienus pēc kārtas. Plus fakts, ka pretiniecēm pie mūsu piezīmju skaita bija tikai astoņi soda metieni. Tātad nenodevām spēlētājām pareizo informāciju.

Nepatīkamākais fakts – trešdien ap 20:00 vakarā uzzinājām, ka savainojuma dēļ nevarēs spēlēt Aija Putniņa. Visu nedēļu gatavojāmies ar Aiju. Komanda tika izsista no līdzsvara, mainījās spēles zīmējums. Atkrita iecere izmantot Aiju un Kristīni piektā numura pozīcijā. Cīņas priekšvakarā nācās mainīt rotāciju – Laurai Melderei debijas spēlē bija neplānoti liela loma. Zenta un Aija Klakocka spēlēja lielākas minūtes, pieauga Kristīnes Vītolas slodze.

Aija Klakocka treniņspēlē pret Lietuvu atsita sprandu un galvu. Trešdien netrenējās, ceturtdien tāpat. Noņemu cepuri kapteines priekšā. Aija ar savainojumu devās laukumā un izdarīja, cik varēja. Kitijas Laksas gadījumā gribējām pārsteigt pretinieku, ļaujot viņai iesildīties ar komandu. Pārsteidzām paši sevi. Kitija šoreiz vēl nevarēja palīdzēt. Viņa ir viena no labākajām spēlētājām Eiropā. Ceru, ka viņa drīz izies laukumā.

(Ivana) Dojkiča, šķiet, pārspēja pati sevi. Aizsardzībā izmantojām nepareizu sistēmu, nebija vajadzīgās agresivitātes. Ja komandas rīcībā ir tērējamas piezīmes, jāļauj pretiniecēm izmest bumbu no sānu vai gala auta. Tā vietā Dojkiča saņēma bumbu, kur gribēja un tika pie brīviem metieniem. Horvātietes ir pietiekami meistarīgas, lai brīvus metienus realizētu ar augstu precizitāti.

Pret lietuvietēm ar presinga palīdzību sametām 30 punktus. Gribējām tādā garā turpināt pret Horvātiju, taču neizpildījām pat pusi sarunātā. Pirmie pieci uzbrukumi spēlē aizgāja uz nepareizo pusi. Domājām, kā atvieglot spiedienu uz Elīnu. Horvātietes aizsardzībā izdarīja lielu spiedienu gan uz viņu, gan Ilzi. Gribējām, lai Elīna saņem bumbu laukuma vidū, dažreiz tas īsti neizdevās.

Turēju sevi grožos, cik varēju. Bija brīdis, kad nespēju noskatīties, kas notiek laukumā. Nevēlos nevienu aizvainot, taču savu skatītāju priekšā tā spēlēt nedrīkst. Mums jācīnās, mums “jāmirst” laukumā. Uzsitam piecas piezīmes, ja nepieciešams. Neticu, ka varam izskatīties tik slikti. Treniņspēlē rādījām, ko gribējām. Pirmajā sapulcē nolēmām, ka nedēļa jāaizvada pozitīvā gaisotnē. Varbūt atmosfēra ģērbtuvē bija pārāk laba. Tā ir mana vaina. Piekrītu Elīnai – tas bija tikai sākums.”