Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

Paula Strautmane: "Augstāko matemātiku mācījāmies 13 stundas no vietas"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Paula Strautmane: "Augstāko matemātiku mācījāmies 13 stundas no vietas"
Paula Strautmane
Foto: Quinnipiac

"Citās komandās, ja aptur līderi, pārējiem jādomā, ko darīt. Mums vietā nāks trīs citi. Pretiniekiem bija jāskatās, kā nosegt 10 dažādus cilvēkus, no kuriem jebkurš var samest līdz 20 punktiem," komandas darbs var piepildīt sapņus, ir pārliecināta Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības un "Quinnipiac Bobcats" uzbrucēja Paula Strautmane.

Lielākajai daļai pirmās divīzijas spēlētāju NCAA čempionāts paliek nepiepildīts sapnis, nerunājot par spēlēšanu reģionu finālos (Sweet 16) vai “Četru finālā”. Nacionālajam studentu turnīram tiek veltīta lielāka uzmanība nekā WNBA, bet pašas labākās komandas trīs nedēļas gozējas lielo mediju uzmanības saulē.

Paula Strautmane un “Quinnipiac” basketbolistes parūpējās par 2017. gada sezonas “Pelnrušķītes stāstu” (Cinderella story). Savā reģionā būdama izsēta tikai ar 12. numuru (nosacīti 45.-48. vieta rangā), “Bobcats” komanda izcīnīja pirmās divas uzvaras vēsturē. “Quinnipiac” no tālākas cīņas izslēdza #5 “Marquette” un #4 “Miami”, neticamā veidā iekļūstot starp 16 labākajām komandām.

Vecākā no māsām Strautmanēm izšķirošajā spēlē par iekļūšanu “Sweet 16” guva 11 punktus, izcīnīja 11 atlēkušās bumbas un izdarīja septiņas rezultatīvas piespēles. Paulai bija lielākais spēles laiks komandā, visvairāk piespēļu, visvairāk atlēkušo bumbu un dalīta pirmā vieta pārķertajās bumbās. Jūnijā viņa nopelnīja vietu Latvijas valstsvienībā.

Februārī noskatījos dokumentālo filmu "Behind the Bobcats". Trenere Patriša Fabri (Patricia Fabbri) teica: "Mūsu mērķis nav vienkārši spēlēt NCAA čempionātā, gribam spēlēt turnīra otrajā nedēļā." Viņas 20 gadus ilgais sapnis tika piepildīts. Vai paturēsi to atmiņā?
Noteikti – jā! “Quinnipiac” uzvaras (NCAA čempionātā) pārsteidza visus. Pierādījām, ka esam laba “mid major” komanda. Agrāk neveicās izlozēs, taču komanda ir reāli augusi. Mūsu mērķis nebija tikt lielajā turnīrā, mūsu mērķis bija uzvarēt spēles. Gribējām vismaz vienu uzvaru. Kad uzvarējām, nodomājām – kāpēc apstāties? Uzvarējām arī otrajā spēlē.

Filmā bija epizode, kurā komanda nostājas aplī. Trenere rādīja zvanu, kuram piestiprināti divi (konferences) čempionu gredzeni.
Sezonas vidū komandai bija smags posms. Zaudējām pāris spēles un trenere saprata, ka mums vajadzīga jauna motivācija. Viņa nolika priekšā divus gredzenus. Spēlētājas un treneri saāķēja rokas kā gredzenā – katram vajadzēja pateikt, ko domā. Viena meitene pat izdomāja dzejoli repa stilā.

Otrajā sezonas pusē mums bija vairākas simboliskas motivācijas. Aplī stājāmies pēc katra treniņa. Pati teicu, ka esam trenējušās, mums gājis gan labāk, gan sliktāk, taču mums no tā jāmācās.

Video tika parādīta komandas koncentrēšanās basketbolam. Studentu dzīve palika fonā. Kam komanda šosezon izgāja cauri?
“Quinnipiac” ir akadēmiski virzīta komanda. Mācības ir pirmajā vietā, viss tām pakārtots. Man otrais gads bija grūtāks nekā pirmais – sākās inženierijas klases, mācījos augstāko matemātiku. Sekmes bija ļoti labas, arī komandā basketbola dēļ kavējumu nebija. Pasniedzēji nāca pretī, visas pabeidzām otro semestri ar labām atzīmēm.

NCAA turnīra laikā martā nebija daudz vaļas mācīties. Aprīlī nācās iedzīt?
Komandai visos izbraukumos līdzi devās mācību menedžere. Mēģinājām neiekavēt. Profesori priecājās par mūsu sasniegumiem. Sūtīja materiālus, lai varam mācīties arī ceļošanas laikā.

Kā izpaudās mācīšanās izbraukumos? Noteiktos dienas laikos jāiet uz mācību klasi (study hall)?
Mācīties varēja brīvajos brīžos. Pateicu mācību menedžerei, kādi materiāli nepieciešami. Viņa atbildēja: “Labi, nāc pie manis!” Mācīšanās izbraukumos nav obligāta, taču, ja vēlies, visi materiāli ir pieejami. Mūsu komanda ir diezgan apzinīga.

Kad ir labākais laiks mācīties izbraukumos – pēc rīta treniņa, pēc diendusas?
Dienas laikā parasti tās ir 2-3 stundas. Cilvēki mācās arī, braucot autobusā. Nav viegli apvienot, taču iepriekšēja sagatavošanās mācībām noder.

Pēc vakara treniņa ķermenis droši vien signalizē, ka nevēlas papildus piepūli.
Dažreiz. Ja ir iespēja, spēļu dienās parasti mācos pēc spēlēm. Šogad mācījos arī naktīs, jo vajadzēja labi apgūt augstāko matemātiku. Tas ir grūtākais brīdis pirms inženierijas studiju (engineering) sākuma. Arī tālāk būs ļoti grūti, taču interesanti.

Ko nozīmē augstākā matemātika Amerikas augstskolā?
Nezinu, ko nozīmē augstākā matemātika Latvijā, tāpēc nevaru salīdzināt. Tā nav algebra, vairāk integrāļi. Lai turpinātu studijas, jāpabeidz četri augstākās matemātikas kursi – Calc 1, Calc 2, Calc 3 un Calc 4 (smejas).

Kādi eksāmeni jāliek augstākajā matemātikā?
Gari. Mājās saņēmām sarakstu ar 25 uzdevumiem. Lai izpildītu katru no tiem, nepieciešama vismaz stunda. Eksāmena garums ir aptuveni divas stundas. Visi inženierijas studenti pārsvarā izvēlas līdzīgas klases. Esam iepazinušies un mēģinām viens otram palīdzēt. Arī viņi priecājās par mūsu panākumiem.

Eksāmenā atļauta palīdzība no malas?
Nē, taču mācību procesa laikā tas ir atļauts. Vienmēr mācāmies kopā. Pirms Ziemassvētkiem matemātiku mācījāmies divas dienas pa 13 stundām katrā. Tas notika pirms eksāmeniem, taču daudz jāmācās arī pārējā laikā. Kopā bija vieglāk.

Vai eksāmenā var izmantot kalkulatorus?
Kalkulatoru izmantošana ir atļauta. Kad atbraucu uz Ameriku, bija grūti to saprast. Latvijā skolā nevarēju izmantot kalkulatoru, Amerikā – otrādi. Matemātikas kalkulators ir interesantāks nekā parastais.

Augstākā matemātika ir daļa no inženierijas?
Tas ir ievads.

Vai tev bija kāda cita nodarbe – vaļasprieks galvas atslogošanai?
Brīvā laika bija maz. Pārsvarā to veltīju sarunām ar ģimeni. (Ņemot vērā septiņu stundu laika starpību) parunāt varēju līdz pieciem pēcpusdienā – Latvijā jau bija pusnakts.

Komandas treniņi notika dienas vidū – ap vieniem, diviem pēcpusdienā. Pēc nodarbības varēju piezvanīt ģimenei. Tālāk – no sešiem līdz divpadsmitiem – veltīju laiku mācībām.

"Quinnipiac" izcīnīja pirmo vietu "Metro Atlantic Athletic Conference" regulārajā sezonā

"Svinējām uzvaru konferences čempionātā. Bija apbalvošana, saņēmām cepures, kreklus, kausu. MAAC čempionu gredzenus pasniegs rudenī."

Paula Strautmane

Pirms "Play4K" spēles pret "Iona"

Paula spēlē pret "Iona"

Regulārajā sezonā "Quinnipiac" un "Iona" dalīja uzvaras uz pusēm

Paula cīnās pret "Iona"

Paula spēlē pret "Manhattan"

Paula spēlē pret "Saint Peter`s"

Paula Strautmane – MAAC čempione

Atgriežamies pie basketbola. "Quinnipiac" un vēl ap 250 komandām ir tikai viena iespēja nokļūt NCAA čempionātā – jāuzvar konferences finālturnīrā. Pirms konferences spēlēm, kuras pārsvarā notika janvārī un februārī, centāties spēlēt pret spēcīgāku līgu komandām – piemēram, filmā parādīto "Michigan State".
Decembrī braucām arī uz “Play4K” turnīru (sacensību seriāls, veltīts “NC State” un ASV valstsvienības treneres Kejas Jovas piemiņai) Lasvegasā. Spēlējot pret augstāk izliktām komandām pārsvarā zaudējām, taču mums bija pārliecība, ka, tiekoties atkārtoti, varēsim viņas uzvarēt.

Cīņas pret stiprām pretiniecēm palīdzēja sagatavoties “Metro Atlantic Athletic Conference” (MAAC) spēlēm. Konferencē veicās labi, taču regulārās sezonas vidū bija kritums. MAAC ir liela konkurence, visas komandas grib izcīnīt pirmo vietu (un ceļazīmi uz NCAA čempionātu). Vajadzēja “restartu” un vēlreiz izvirzīt lielo mērķi, lai nenovirzītos no ceļa.

Ko trenere darīja, lai restartētu komandu?
Sanākšanu aplī jau minēju. No malas varbūt izskatās patētiski – salkani, taču komandai tas deva ļoti daudz. Redzējām, ko katrs cilvēks domā. Kas viņam iekšā, ko sagaida no citiem un ko gatavs dot komandai. Tas vairoja uzticību MAAC turnīrā un NCAA spēlēs. Nav svarīgi, kurš met, atdod piespēli vai cīnās par bumbām – visas esam “iekšā”.

"Visas iekšā" (all in). Tas nozīmē, ka izšķirošo spēļu laikā pašas nolikāt visas lietas malā? Trenerei bija noteikumi – neizmantot datorus, telefonus?
Tādu ierobežojumu nav. Pirms treniņiem telefoni jāatstāj treneres kabinetā, jāsasveicinās. Telefonus var paturēt neoficiālajos treniņos vai svaru zālē. Superdisciplīnas nebija. Ja esi zemākajā punktā, nevari vēl “bliezt virsū” – tas nepalīdz. Vajag motivēt komandu, lai tā pati saņemas.

Tādā ziņā man patīk mūsu trenere. Ja izdari kaut ko nepareizi, nav uzreiz jāskrien. Trenere paskaidro. Cita lieta, ja pati vairākas reizes kļūdies. Jāskrien sprintu, jo vajag atgādinājumu sev pašai. Noskrien vienu vai divus laukumus treniņā, nāc atpakaļ, spēlē pareizi.

Video radās iespaids, ka trenere noskatījusies ļoti daudz motivējošu runu.
Trenerei ir skaļa balss, taču viņa uz mums nebļauj. Esmu dzirdējusi, ka (citur) treneri mēdz skaļi bļaut, taču mūsu trenere runā kā oratore – ar domu. Viņa zina, kā mūs uzrunāt. Neadekvātas uzvedības nav.

Konferences finālturnīrā Olbanī visās spēlēs uzvarējāt ar mazāk nekā 10 punktu pārsvaru. Pusfinālā spēlējāt pret "Iona" – (spānietes) Marinas Lizarazu komandu, kurai pirms gada zaudējāt finālā.
Negribējām viņām ne par ko zaudēt. Nebija variantu – nedrīkstējām. Katrā spēlē nokļuvām mīnusos, taču nepieļāvām pat domu, ka varētu zaudēt. Zinājām, ka mums jāuzvar un uzvarēsim, pat aizejot mīnusos.

Pagājušajā gadā spēlēji ar savainojumu, šogad spēlēji pēc savainojuma. Kāda bija tava situācija "play-off" laikā?
Finālu laikā viss bija labi. Pirms “play-off” nedēļas laikā divreiz samežģīju labās kājas potīti. Pirmo reizi samežģīju treniņā. Izlaidu vienu spēli, jutos labi. Pēc nedēļas spēlēju bez potīšu sarga, tikai ar teipu – diezgan slikti “izgriezu” kāju.

Nācās izlaist nākamās spēles. Trenere teica – ja mums tiešām tevi vajadzētu, nāktu laukumā. Tobrīd regulārās sezonas kopvērtējumā bijām pirmajā vietā (first seed), tāpēc komanda varēja atļauties mani gaidīt līdz izslēgšanas spēlēm un neriskēt. Sēžot malā, gandrīz sajuku prātā, lai gan tās bija tikai pāris spēles. Sapratu, ka jāuzticas treneriem.

Vai bija kāds brīdis, kurā tevi sāka žēlot, nelaižot spēlēt? Vai Amerikā "play-off" laikā tas nav pieņemts?
Treneri apzinājās, ka, tiekot atpakaļ, būšu gatava par 100%. Pēc atkārtota potītes samežģījuma viņi zināja, ka saite pastiepusies vēl vairāk, taču pati darīju, ko varēju. Darbojos ar fizioterapeiti, gāju uz svaru zāli, mēģināju skriet treniņos. Finālos biju gatava spēlēt.

Pēc uzvaras konferences turnīrā sekoja "Atlases pirmdiena" (Selection Monday). Uz nacionālā čempionāta pirmo nedēļas nogali Maiami braucāt nākamajā dienā?
Pāris dienas vidū bija. Konektikutā bija ļoti auksts, Maiami – silts. Kad ieraudzījām mūsu četrinieku, radās vēl lielāka apņēmība. TV šovā neviens neminēja mūsu vārdu, komentētāji domāja, ka otrajā kārtā tiksies “Marquette” un “Miami”.

Zinājām, ka “Marquette” spēlētājas ir “Big East” čempiones – ļoti stipra komanda. Mūsu plāns bija sarežģīts, taču zinājām, ka varam viņas apstādināt. Un pretinieču spēlētāja pateica, ka nezina, kas mēs esam.

Kāds bija plāns?
Zinājām, ka viņas ir ātras, var uzspiest uz apakšu. Plāns bija spēlēt aizsardzībā, noturēt “Marquette” līderes. Neatkāpāmies nevienā brīdī, ne mirkli nedomājot, ka pretinieces ir stiprākas. Viņas domāja, ka priecāsimies tikai par spēlēšanu NCAA čempionātā.

Trenere vēlreiz atkārtoja – ja uzvaram, lai daudz nelēkājam. Zinām, ka varam uzvarēt, dodamies uz ģērbtuvi un priecājamies tur. Lai neviens nedomā, ka esam kaut kāda maza skola, kurai paveicies. Nē, mēs nonācām šeit, jo bijām pelnījušas uzvarēt.

Pretinieces nebija garākas par jums?
“Marquette” bija īsākas, “Miami” garākas – otrajā kārtā bija jāspēlē ātri. Zinājām, ka “Hurricanes” viņu laukumā būs ļoti grūti uzvarēt. Skatījāmies viņu pirmās kārtas spēli pret “Florida Gulf Coast University”. Tiesneši vairākās epizodēs spēles beigās nosvilpa viņām par labu. Nodomājām, ka viņas nebija pelnījušas tikt otrajā kārtā un neļausim viņām tikt tālāk.

"Miami" bija izsēta ar #4, FGCU ar #13. Vai arī otrās kārtas spēlē varēja just, ka amatpersonas vairāk bija viņu pusē?
Neko tādu nejutu. Ļoti labi metām trīnīšus – kā nekad. Mums bija liela pārliecība.

NCAA čempionāta pirmās kārtas spēle Maiami pret "Big East" čempionēm "Marquette"

"Quinnipiac" ir tikai ceturtā komanda NCAA čempionāta vēsturē, kura, būdama izsēta ar #12, spēja sasniegt "Sweet 16"

Reģiona pusfinālā Maiami četras komandas cīnījās par vienu ceļazīmi uz reģiona fināliem jeb "Sweet 16"

Reģiona fināliem kvalificējās komandas, kuras bija izsētas ar #1, #2, #3 un #12

Emocijas "Quinnipiac" ģērbtuvē pēc iekļūšanas "Sweet 16"

Vienpadsmitkārtējais NCAA čempions Džīno Oriemma (Geno Auriemma) zem "Connecticut" jakas uzvilka "Quinnipiac" kreklu

Paula Strautmane izšķirošajā cīņā par "Sweet 16": 11 punkti, 11 atlēkušās bumbas, septiņas piespēles

Paula Strautmane pret "Marquette": pirmā uzvara NCAA čempionātā

"Mūsu orķestris – diezgan jautri cilvēki. Bija puisis hotdoga tērpā, savukārt teletūbiji nāca gandrīz uz visām mājas spēlēm – hokeju, basketbolu. Parādījās krekliņi "Teletūbiju teritorija"."

"Starptautiskās sacensības ar "Quinnipiac" draugiem un pašu izdomātām stafetēm. Latvijas komanda – uzrakstīju meiteņu vārdus latviski"

Paula Strautmane un "Quinnipiac" galvenā trenere Patriša Fabri (Patricia Fabbri)

Kādi bija tavi uzdevumi NCAA spēlēs?
Spēlēt. Būt Paulai.

Ko nozīmē "būt Paulai"?
Uzņemties, segt, cīnīties. Domāju, ka tā ir visiem. Mūsu komandai raksturīgi – trenere neizceļ vienu spēlētāju. Citās komandās, ja aptur līderi, pārējiem jādomā, ko darīt. Mums vietā nāks trīs citi. Pretiniekiem bija jāskatās, kā nosegt 10 dažādus cilvēkus, no kuriem jebkurš var samest līdz 20 punktiem.

Pēc pirmās kārtas spēles vai dienu vēlāk komandai bija nakts trauksme – viesnīcā nostrādāja ugunsdrošības signalizācija. Droši vien kāds mēģināja smēķēt.
Tā bija. Nezinu, kāds bija trauksmes iemesls, taču visiem vajadzēja iziet ārā. Nekas traks – mums līdzīgi notika konferences turnīrā. Nodomājām, ka tā ir laba zīme un uzvarējām otrās kārtas spēli. Kad sākās trauksme, nestresojām. Paņēmu līdzi dokumentus, jo negribēju pazaudēt vīzu. Lēni nonācām lejā, pastāvējām. Katram gadījumam atbrauca ugunsdzēsēji, taču nekā nebija.

Miegs tika izjaukts?
Nebija pārāk vēls. Visi bija gultās, taču nedomāju, ka kāds bija aizmidzis.

Naktīs pirms un pēc NCAA spēlēm varēji pagulēt?
Kādu laiku domā – kā būs, taču pēc pirmās uzvaras satraukumam nebija pamata. Bijām uzvarējuši spēli un gribējām uzvarēt nākamo. Bijām izpildījušas mērķi – mums nav, par ko uztraukties. Zinājām, ka mājās visi ir par mums. Maiami gaidīja pilnas tribīnes, atbalsts mājiniekiem – jāizbauda, cik varam! Liela stresa nebija.

Atbrauca daudz atbalstītāju?
Vecāku bija daudz. Karsējmeitenes, orķestris. Protams, spēlē pret “Miami” zāle bija pilna ar mājinieku atbalstītājiem.

Pēc uzvaras pār "Miami" varējāt ļauties priekiem arī laukumā.
Jā, varējām visu izbaudīt.

NCAA čempionāta pirmajā nedēļas nogalē spēlējāt siltajā Floridā. Reģiona fināli bija Kalifornijā, kura, izņemot tuksnešus, tomēr ir nedaudz vēsāka vieta.
Bija vēsāks. Kad aizbraucām, lija. Kalifornija tāpat ir forša – biju tur pirmo reizi. Mēģinājām sagatavoties, cik varējām, pret (nākamajām čempionēm) “South Carolina”. Ļoti neizdevās pats sākums, netrāpījām pat parastus metienus, kādus iemetām Maiami.

“Gamecocks” tieši pretēji – neraugoties uz to, ka tā ir ļoti stipra komanda, viņas meta iekšā pat “zilus” metienus. Ja pašas nevaram iemest normālus metienus un viņām krīt viss, tad... Ja nospēlētu, kā ierasts, rezultāts varētu būt ap -20. Centāmies, cik varējām. Zinām, ka mums ir, kur augt.

Trenere vēlāk atgādināja, ka "South Carolina" kļuva par čempionēm?
Arī mēs gribējām viņas uzvarēt un tikt pēc iespējas augstāk.

Reģiona finālā spēlēja komandas, kuras bija izsētas ar 1., 2., 3. un 12. numuru. "Quinnipiac" panākumu pamanīja Konektikutā, kura pēdējos 22 gadus ir pazīstama kā "UConn" citadele. Vai izdevās to sajust?
Konektikutas komandas vienmēr atbalstījušas viena otru, lai gan “Quinnipiac” nekad nav bijusi tik augstu. (“UConn” galvenais treneris) Džīno Oriemma palīdzēja mūsu trenerei atrast darbu, abi strādājuši kopā. Šogad pienāca reize, kad “UConn” atbalstīja mūs.

Pirms gada tu apmeklēji "UConn" regulārās sezonas pēdējo mājas spēli pret Kitijas Laksas pārstāvēto "South Florida" komandu. Vai šosezon izdevās apmeklēt vēl kādu spēli?
Šoreiz nesanāca.

Vai pēc sezonas beigām nosvinējāt vēsturisko iekļūšanu "Sweet 16"?
Viena kafejnīca Hemdenā uzaicināja komandu pie sevis, aicinot ņemt līdzi draugus un tuviniekus. Svinības iekrita otrā semestra beigās, kad visi bija nodevušies mācībām – nevarējām daudz atslābt.

Tu labi cīnījies pārbaudes spēlēs. Ko tev nozīmē iespēja spēlēt Eiropas čempionātā?
Sākumā bija doma tikai patrenēties. Uzticos treneru viedoklim – ja viņi uzskata, ka varu noderēt, esmu gatava palīdzēt Eiropas čempionātā.

Kā jūties komandā?
Meitenes ir jaukas. Daudz jauno spēlētāju, notiek paaudžu maiņa. Divus trenerus zinu no pagājušā gada Eiropas U20 čempionāta, pazīstu meitenes. Iejusties nebija grūti. Var just atšķirību starp Amerikas un Eiropas basketbolu. Ir savādāk, taču esmu jau “palēkājusi” abās pusēs.

Pirms gada teici, ka Dignai pašai jāpieņem lēmums, kur spēlēt Amerikā. Vai priecē fakts, ka viņa mācīsies salīdzinoši netālu?
Priecājos, ka Digna izvēlējās skolu, kura viņai patika. “Syracuse” ir laba līmeņa skola – domāju, ka par viņu parūpēsies. Prieks, ka būsim nosacīti tuvu, četru stundu brauciena attālumā. Ja gribēsim satikties, nedēļas nogalē būs iespējams aizbraukt vienai pie otras. Tiksimies biežāk nekā pēdējos pāris gados. Ceru, ka Dignai ies labi.