Starkovs: "Mūs apspēlēja tīri, spēle neapšaubāmi nesanāca"

Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs: "Spēle nesanāca, neapšaubāmi. Diez vai, ka līdzjutējiem, kuri bija tribīnēs un mūs atbalstīja, tā patika. Kādi tam bija iemesli? Diemžēl futbolā tā reizēm gadās, ka pēc kopumā labas pirmās spēles nākamā nav laba. Komandai caur šādām spēlēm jāiegūst pieredze, jātiek pie puniem. Gan treneri, gan futbolisti izdarīs pareizos secinājumus, un tad mēs iesim uz priekšu. Nebūt nenovēršos no tā, kāda bija šī spēle. Spēlētāji ieguva negatīvu pieredzi, bet vismaz – pieredzi. Iesim uz priekšu un centīsimies, lai tādu spēļu būtu mazāk. Jau sen igauņiem nebijām zaudējuši. Viņi bija kaimiņi, par kuriem bijām nedaudz, nedaudz labāki. Bet šodien viņi mūs tīri apspēlēja, tas ir jāatzīst. Vienalga gribētu pateikties spēlētājiem, kuri bija šajā nometnē un aizvadīja divas spēles. Šī pieredze būs pozitīva."

- Pārsteidza, ka spēlējām ļoti zemu un gan presingojām, gan uzbrukām ar mazu skaitu spēlētāju. Tāda bija taktika vai fiziski nevarējām spēlēt citādi?
- Centāmies presingot, atņemt pretiniekiem bumbu, taču komandai pietrūka saspēlētības, fiziskās kondīcijas. Neatjaunojāmies pietiekami labi pēc pēdējās spēles, lai gan tas ir pārsteidzoši, jo igauņi bija tieši tādā pašā situācijā [igauņi pamatsastāvā nomainīja piecus no desmit laukuma spēlētājiem, kamēr mēs tikai divus – A.S.]. Tas ir jautājums, kas mani pārsteidza. Nespējām atņemt bumbu laukuma centrā, kas noveda pie tā, ka vārtsargam nācās vilkt bumbas, nācās mūs glābt.

- Ja spēlētāji nepaguva atjaunoties, kādēļ pamatsastāvā nebija vairāk izmaiņu? Vai iepriekšējās dienās nešķita, ka tā būs?
- Augustā, septembrī mums būs dubultspēle [pret Ungāriju viesos un Šveici mājās] tieši tādos pašos apstākļos. Tas nav nekas pārsteidzošs, un tādas spēles būs jāaizvada. Jāmeklē iemesli un veidi, kā izbēgt no tādas metamorfozes pēc diezgan labas spēles, kurā bija kustība, bija doma un komandas darbības bija sekmīgas, jo nākamā spēle būs jau pēc trim dienām. Vajag laiku, lai pārdomātu visu un atkal un atkal no malas apskatītos spēli. Tad arī varēsim izdarīt secinājumus.

- Vakardienas treniņā kopā ar pamatsastāvu bija gan Maksimenko, gan Vardanjans, bet viņi beigās spēli tomēr nesāka. Kādēļ?
- Dažādu iemeslu dēļ. Ja runā par Vardanjanu, viņš laukumā parādījās tikai spēles beigās un tajā vispār labi iegāja. Neskatoties uz uzvārdiem, mums ir diezgan daudz nepieredzējušu futbolistu. Notiek sastāva maiņa, shēmas maiņa. Spēlētājiem vajag laiku, lai saprastos no pusvārda, un tad arī būs vieglāk kombinēt un veidot momentus. Tam, kāpēc Maksimenko nesāka, bija iemesli. Daudzus pārsteidza, ka viņš izgāja pamatsastāvā pirmajā spēlē. Tam bija noteikti iemesli.

- Jagodinski pēc pirmā puslaika nomainījāt savainojuma dēļ?
- Jā, savainojuma dēļ. Tā bija trauma. Pašreiz grūti pateikt, cik nopietna. Kaut kas ar ceļgalu. Laikam hroniska trauma, kas viņu vajā. Grūti pateikt, ar to nodarbojas ārsti. Viņš ir cīnītājs, kurš neies malā maza savainojuma dēļ, tā ka laikam varētu būt kas nopietns.

- Otrajā puslaikā uz maiņu uzbrukumā izgāja Uldriķis un Gutkovskis. Kā vērtējat viņu sniegumu?
- Neslikti. Redziet, kas par lietu. Tādi spēlētāji kā Uldriķis, Vardanjans, Kazačoks, Indrāns, Koļesovs – kur un kādās spēlēs gan viņi var iegūt starptautisku pieredzi? Tikai tādās. Skaidrs, ka viņus visus neizlaidu vienlaikus laukumā, lai pārāk neietekmētu sastāvu. Viņi caur šādām spēlēm gūst pieredzi. Tas ir dabisks un sāpīgs process. Sāpīgs gan treneriem, gan komandai, gan jums, gan arī viņiem pašiem. Bet tas ir labums, kura efekts būs jūtams tikai vēlāk. Apzināti gājām uz to, lai iegūtu šādu punu. Uldriķis un Gutkovskis abi ir līdzīga plāna spēlētāji, abi lieli, bet beigās izveidojām vienu divus momentus. Tomēr, garajiem esot uzbrukumā, nenospēlējām pietiekami pareizi. Kad Gorkšs gāja uz priekšu, ir jāspēlē noteiktā veidā. To aizmirsām vai arī vēl nebijām pietiekami iemācījušies. Tā ir pieredze, kas jāapmaksā ar sliktiem rezultātiem. Nekā citādi.

- Otro spēli pēc kārtas aizvadījām ar 5-3-2. Atgādina Mariana [Pahara] sākumu, kad arī viņš pirmajos mačos bieži spēlēja ar līdzīgu shēmu, taču tad saprata, ka tā nedod rezultātu un atmeta. Vai arī jums rudenī nesanāks līdzīgi vai ticat, ka tas ir optimālais variants šim sastāvam?
- Paskatīsimies. Tagad būs tas laiks, kad novērtēt abas spēles, sastāvu, spēlētājus, kuri bija pirms šīm spēlēm un kuri varbūt būs augustā, un shēmu. Man nepatīk izdarīt ātrus secinājumus. Saprotu, ka jau rīt izejat ēterā un jums ir nepieciešami ātri secinājumi, bet man tādus izdarīt nepatīk. Katrā ziņā mums ir ļoti nopietns treneru kolektīvs, ir analītika. Pilnībā iziesim cauri šīm spēlēm un sapratīsim, kurš kāds šajās spēlēs bija. Vienīgais, ko gribu piebilst,- esmu pārliecināts par to, ka šis ir pareizais ceļš. Shēmas maiņa nebija spontāna. Tas bija pārdomāts solis, un tādā veidā izsaucām spēlētājus. Visi sevi apliecināja, jaunie sevi pierādīja ļoti labi. Šī bija ilga nometne, kuras laikā tostarp ieguvu informāciju gan par jaunajiem, gan citiem spēlētājiem. Nākamie soļi, ceru, būs prātīgi un tālredzīgi.

- Teicāt, ka bija daudz jauno, kuri varēja pieļaut kļūdas. Taču diemžēl daudz kļūdījās arī pieredzējušais Gorkšs. Vai joprojām var teikt, ka viņš, neskaitot Dubru, ir pašreiz vadošais aizsargs Latvijā?
- Ziniet, svarīgi, lai izlasē spēlētu labākie. Un darītu to labā formā. Diemžēl to mēs redzam ne tik bieži. Gorkšs sevi parādīja ļoti neslikti. Viņš daudz izdarīja, lai spēlētāji, īpaši jaunie, labi iejustos komandā un iejustos spēlē pret Portugāli. Tā bija liela spēle, stress, kas varbūt neatļāva šodien nospēlēt uz maksimumu. Vēlreiz gribu pateikt, ka igauņiem ir laba komanda, kas šodien nospēlēja labi, ļoti labi.

- Diemžēl arī pret Igauniju daudz spēlējām bez bumbas. Cik daudz Eiropā palicis izlašu, pret kurām mājās varam spēlēt kā pirmais numurs, daudz uzbrukt?
- Nezinu atbildi. Dodiet laiku! Tagad būs daudz cilvēku, kuri teiks, kā jāspēlē, kam jāspēlē, kas [izlasē] jāņem. Dodiet laiku, un izlase vēlāk pret šādām komandām varēs spēlēt arī kā pirmais numurs.

- Kādēļ neiedevāt iespēju Ošam? Jo īpaši, ja Jagodinskim bija trauma.
- Mums šīs traumas sakarā bija citi plāni. Uzskatījām, ka Maksimenko būs tuvāk šai spēlei. Pie mūsu vārtiem bija ļoti saspringta situācija, un mēs gribējām izlaist pieredzējušāku spēlētāju. Tas bija iemesls, kādēļ izvēle krita uz Maksimenko.

- Un Aleksejam Višņakovam? Kāda jēga izsaukt pieredzējušu spēlētāju, kurš nemaz nespēlē?
- Viņam visu nometni bija neliela trauma. Viņš trenējās, bet nevarēja nostrādāt līdz galam, jo bija savainojums.

- Septītais zaudējums pēc kārtas. Tas ļoti atgādina iepriekšējo situāciju, kad pārņēmāt izlasi. Vai arī šoreiz izlasei izdosies aizvadīt labu nākamo ciklu?
- Kurš cikls tas bija?

- 2010. gada Pasaules kausa.
- Varbūt, varbūt. Manā trenera vēsturē bijuši gan slikti, gan labi momenti. Arī pirms Eiropas čempionāta bija šādi zaudējumi. Bija! Varbūt jūs jau aizmirsāt vai tobrīd vēl nemaz nebijāt. Šī ir trenera darba pati skumjākā daļa – pēc tādiem zaudējumiem nākt un skaidrot žurnālistiem, kāpēc tā notika. Esmu pārliecināts par saviem spēkiem un pārliecināts par saviem spēlētājiem. Šī ir smaga situācija, kurai ir jāiziet cauri.

- Runājot arī par kaut ko pozitīvu. Vai sestdien sekojāt līdzi lielajam panākumam?
- Sekojām līdzi internetā, skatīties nebija iespējas. Jutām līdzi. Protams, ka tas bija patīkami. Tas rāda to, ka iespējams gūt lielas uzvaras. Šādā veidā mūsu tenisiste ar sporta palīdzību nes slavu mūsu valstij. Tieši tam arī motivējam spēlētājus, jo sportā var nopelnīt daudz naudas, uzspēlēt daudzos klubos, bet neizdarīt galveno – slavināt savu valsti. Tā ir galvenā motivācija.

- Kurš no pieciem debitantiem patika visvairāk?
- Pirmajā spēlē ļoti labi bija Kazačoks un Koļesovs. Otrajā spēlē vairāk patika, kā nospēlēja Indrāns, arī Uldriķis – debitēja, kas nākamajās spēlēs ļaus nomest šo slogu, jo tā vairs nebūs debija. Neskaitot rezultātu, viņiem viss ir labi.

- Centra pussargu trio Kļuškinu pamatsastāvā nomainījāt pret Indrānu. Tas bija plānots solis vai jau ar domu par Ungāriju, kur Kļuškins nedrīkstēs spēlēt [divi brīdinājumi]?
- Visdrīzāk, ar to, ka Kļuškinu pret Portugāli nomainījām miktrotraumas dēļ. Nolēmām, ka šajā spēlē viņš ieies otrajā puslaikā.