TwitterVideo: Cibuļskis: "Lai izsistu pretinieku no ritma, jautāju ko viņš ēdis vakariņās"
@KristapsDrikis
Piedāvājam fragmentu no "Vienos vārtos" intervijas ar Rīgas "Dinamo" aizsargu Oskaru Cibuļski, kurš atklāj, kā vajag rīkoties ar top klases spēltājiem un salīdzina KHL līdzjutējus.
Garāku interviju gaidiet sadaļā "Vienos vārtos" jau šonedēļ.
Garāku interviju gaidiet sadaļā "Vienos vārtos" jau šonedēļ.
Vērtējums: +6
+2 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas, ka kāds palielina muskuļu masu, tajā pašā laikā aizmirst, ka to arī ir "jākustina" daudz vairāk, lai saglabātu/uzlabotu esošās prasmes un kvalitāts, nav no liela prāta. Tāpat kā šādus piemērsu likt priekšā katru reizi.
Pirms dažiem gadiem, laikam Kvebekas PČ laikā, daudzi Daugaviņu bija norakstījuši, jo viņš, redz, pa lielu palika. Tagad viņš ir tieši tāds pats kā tolaik, bet, redz, izrādās derīgs kadrs. Ar Karsumu bija līdzīgi, taču šķiet, ka Eiropā spēlējot, viņš savus gabarītus ir samazinājis.
-1 [+] [-]
Domāju, ka Cibiņam ir labi tādam, kāds viņš ir! Kāda vajadzība mocīties svaru zālē, ja vieta komandā tā pat atradīsies? Nav konkurences uz vietu sastāvā - nav arī vajadzības iespringt!
Vispār, jāatzīst, skats uz Cibiņu pabriesmīgs! Rokas kā sērkociņi, svars kaut kas uz 80kg (uz 190 cm augumu), plus vēl tā šķidrā puišeļu bārdiņa...
+5 [+] [-]
Starpsezonā tikt pie kādiem dažiem papildus kg muskuļu, saglabājot konkrēto zemādas tauku% var visai viegli, taču jautājums ir cits - kā to visu saglabāt sezonas laikā. Tās ir baigās slodzes spēlēs, pārlidojumi utt.
Hokejistam-ektomorfam (tautā dēvētajiem "caurbirām", kas itkā varot ēst jebko, bet vienalga esot tievi), lai uzturētu savu formu var nākties apēst līdz pat 7000 Kcal dienā. Tā kā ķermenim ne tikai vajag kalorijas, bet arī kvalitatīvus nutrientus, tad to nevar tikai ar kkādiem burgeriem un friškām sasniegt.
Savukārt apēst 7000 Kcal dienā no normālas pārtikas... priekš cilvēkiem, kas neorientējas šajos skaitļos - vidējam aritmētiskajam ofisa darbonim dienā pietiek ar 2000 Kcal. Cilvēkam, kas trenējas zālē - 3500 Kcal ir +/- pietiekoši (ja viņš nav ar superturbo ātru vielmaiņu). Hokejistam (tāpat kā daudzos citos līdzīgos sportos) dienā ir jāapēd līdz pat 7000 Kcal (tas, protams, ir ne jau kuram katram, taču NHL līmeņa spēlētājiem tāpat jāēd ne mazāk kā 5000 Kcal).
Tīri no pieredzes personīgās - jau 4000 Kcal apēst katru dienu ir diezgan apgrūtinoši (tas nav tā, ka reizi "salādējies" ar šito un tad nākamās dienas ēd mazāk, tas ir VISU LAIKU).
Un tagad salieciet šito visu kopā... sanāk, ka viņam ir jāspēlē un jāēd... TIKAI, lai vasarā iegūto nenāktos pazaudēt jau līdz sezonas pirmajai trešdaļai-pusei. Un vēl lielāks paradokss ir tajā - jo viņš vairāk spēlēs/aktīvāk trenēsies, jo viņam būs vairāk jāēd.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Kā Jūs varat objektīvi pierādīt, ka viņš tagad ir tikpat ātrs vai ātrāks? Pēc iemestajiem vārtiem, asistiem? Tā ir pieredze, briedums, spēles izpratne un nenoliedzami ieguldīts milzīgs darbs.
Trenējos 6-7x nedēļā gan spēkam gan asumam, masa aug, bet nevaru piekrist, ka esmu tikpat ātrs. Cita runa, ka tas spēka pieaugums ir straujāks par ātruma zušanu, līdz ar to tas atmaksājas. Tātad runa iet par kaut kādu ideālu balansu starp šīm divām lietām, atkarībā no sporta veida un lomas tajā.
+2 [+] [-]
Lai būtu skaidrība - fizkultūrietis visu dienu kko dara, lai vēlāk (vai arī pirms tam, kā nu kurš uz 1-2 h aizietu uz zāli kko pacilātu, lai justos formā). Fizkultūrietim nav skaidra rezultāta, kas jāsasniedz, viņam arī nav nekādu laika ierobežojumu. "Prese līdz pludmales sezonai" NAV mērķis, jo mierīgi var pāris nedēļām vēlāk sākt sezonu, vai arī, ja slikts laiks, pati sezona hvz kad sāksies.
Ja fizkultūrietim nav laika vai kādi citi apstākļi, viņš var izlaist ne tikai treniņu, bet pat kādu treniņu mēnesi utt.
PRO sportistam vajag visu sezonu būt noteiktos sportiskās formas rāmjos, kas paredz, ka pat starpsezonā ir jātrenējas. Viņam visu laiku ir jātrenējas uz rezultātu. Viņam ir konkrēti datumi kad ir jābūt formas pīķī utt.
Turklāt, jāatceras, ka sportistiem ir kā vispārējā, tā speciālā fiz. sagatavotība. Un tikai ar štangas cilāšanu nekas nesākas un nebidzas. Ir jāizdara viss tas, kas ir visiem ieplānots + jāstrādā pašam.
Par tiem speciālistiem un laba līmeņa zālēm gan šajā gadījumā nez cik lietderīgi ir runāt. Jo šajā gadījumā viss ir diezgan vienkārši teorijā un grūti realizējams praksē. Tb tas ko tu piedāvā ir - nodarboties ar hokeju un paralēli ar bodibildingu. Tas vienkārši NAV IESPĒJAMS, ja ir cerības un gaidas sasniegt kko ABOS virzienos, ja tikai vienā - tad PRIEKŠ KAM TĒRĒT LAIKU uz otru nodarbi?
[+] [-]
Tava teorija ir balstīta uz to, ka 20 kg ir vnk kkāda bezsaturīga masa. Nu apmēram tā, ka sportistam 20 kg svina plāksnes kabatās salika.
Tajā pašā laikā, ja pieaugums ir uz salīdzinoši liesas masas rēķina (tb speķa pieaugums ir mazāks), tad ir jāsaprot, ka klāt nāk papildus resursi veiktspējas palielināšanai. Kā tu tos resursus izmanto - tas jau ir treniņu jautājums. Tāpat, protams, ka šis pieaugums nav lineārs, jo pārējo sistēmu kapacitāte (sirds un asinsvadu, skābekļa aprites utt.) ir ierobežotas un kaut kādā brīdī organisms vairs nespēj visu muskuļu masu nodrošināt ar tai nepieciešamajiem resursiem (dabiskā ceļā), kas noved pie svara palielināšanās, bet pārējo rādītāju apstāšanās, kas atkal ir šis svina plākšņu efekts.
No otras puses - ja netiek lietoti stipras iedarbības hormonāli preparāti, tad naturālā ceļā līdz šādai situācijai nav iespējams nonākt, bet tie kuri lieto, tie lieto arī vēl virkni ar preparātiem, kas ir domāti tieši visu sistēmu darbības stimulēšanai un arī tad iepriekš aprakstītā situācija ir visai nereāla.
Tb faktiski kkas tāds ir novērojams tikai kkādu "kačoku"-duraciņu vidē, kuri paši nezina ko un kad lietot, taču ir absolūti pārliecināti, ka ir jālieto, jo "tā vajag".
P.S. 20 kg masas pieaugums, ar nosacījumu, ka tas viss nav ūdens un speķis (PRO sportistam tas tāpat nozīmētu krustu pāri karjerai) ir MILZĪGS pieaugums, ko sasniegt, jau fizioloģiski nobriedušam organismam, turklāt jau ar lielu pieredzi sportā (tb nav kkāds "hļupiks") ir NEREĀLI bez lietām, kas ir tajos pašos sarakstos kur Pavlova DMAA.
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tāpat arī par minētajiem 20 kg - domāju pat pieņemot, ka tas nāk līdzi ar tīru ātrumspēku.
Bet es neapšaubu to, ka Tavas zināšanas šajā jomā nav no mana plauktiņa.
Mans mērķis bija aizstāvēt Cibuļski un pateikt, ka viņa sporta veids ir hokejs, nevis bodybuilding.
[+] [-]
Tāpat ļoti labi atceros kā savulaik intervijā Andris pats teica, ka svaru viņam sezonas laikā ir ļoti grūti NOTURĒT, parasti tas par 3-5 kg pat nokrītot (faktiski visiem tā ir).
Tb Biedriņš kā reiz nav piemērs tam, ka kāds varētu pēkšņi no nekā gaļu audzēt.
Par pulveriem - tie nav nekādi brīnumlīdzekļi un ja ar tiem ir "jānosedz" viena vidēja ofisa darboņa kalorāža, tad jau pēc pāris dienām no tiem vemt gribēsies (pat ja būs neierobežota garšu izvēle utt.).
Lai kvalitatīvi audzētu gaļu vajag STRĀDĀT, nevis traumas laikā rīt un cerēt, ka nu tik būs. Pie tam, tas darbs ir TIK SMAGS, ka parasts spēļu režīms jau ir kā atpūta. Traumēts cilvēks to toč nevar izdarīt!
Izskatās, ka daudziem liekas, ka muskuļu masas audzēšana ir tāds nu... gribēšanas jautājums - gribu, paaudzēju, negribu - kasu nabu. Nemaz nepadomājot par to, ka ir sporta veids - BODIBILDINGS, kur cilvēki GADIEM tikai uz to vien strādā, lai pieaudzētu tos savus 3-5 kg kvalitatīvas gaļas. Lieto to, ko hokejisti lietot nedrīkst un vienalga viņiem tas ir NENORMĀLS laika, darba utt. patēriņš.
Atkārtošos - cilvēki, kuri ar to nodarbojas un pakārto dzīvi tam un lietojot dopinga sarakstos esošus preparātus, ne vienmēr var īsos termiņos (gada laikā) panākt nepieciešamo muskuļu masas pieaugumu, a te hokejists, kuram tā vispār ir 109. prioritāte, jūsuprāt, tā "čik" i 20 kg pieliks (pārspīlēju, protams, bet te tāds skaitlis figurēja).
[+] [-]
Bet nu jā - traumas laikā jāstrādā, nevis tikai jāēd. Un arī nav nepieciešams uzņemt tad tik daudz, jo kardio slodze ir limitēta vai vispār nav. Jāskatās protams no traumas veida, noteikti 50% gadījumu nevar neko sportot, bet ja traumēts piemēram ceļgals, kurš ir atveseļošanās stadijā un normāli var staigāt, tad augšdaļa jātrenē. Atkal basketbolista piemērs man uzreiz nāk prātā - Dāvis Bertāns muskuļus smuki bija pielicis pēc gada izlaišanas ar krusteniskajām.
[+] [-]
Labs piemērs tālu nav jāmeklē. Lai paskatās kaut vai uz Kuldu. Auguma parametri ir līdzīgi, bet Artūrs ir krietni jaudīgāks un klasi augstāks atlēts.
[+] [-]
Hokejs ir triecienu sporta veids, kas nozīmē, ka arī ķermeņa apmēriem ir šāda tāda nozīme (palielinoties muskuļu masai, spēks arī augs, taču palielinoties spēkam, muskuļu masas pieaugums gan var būt minimāls)
-1 [+] [-]
Tas pats Kulda, piemēram. Nav viņš baigais "kačaks", varētu pat likties, ka tauku procents par lielu, bet pavēro viņu laukumā, cik teicami viņš tos savus kilogramus izmanto. Kā viņš māk nostumt pretinieku no ripas, ielikt bortā. Cibiņš ar saviem 80 kg neko tamlīdzīgu izdarīt nevar.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) Viņiem nav pietiekošu zināšanu, lai strādātu pašiem, individuāli (tāpat visiem ir komandu izsniegti plāni ko kad un kā darīt). Tāpat daudziem ir dažādi savainojumi, kur vajag speciālistuuzraudzību. Protams, ka aiziet pie speciālista ir daudz drošāk.
2) Komandu sporta veidos arī trenēties vajag grupās. Tāpēc parasti TOP treneri veido spēlētāju grupas, kuras arī trenējas kopā. Tas ir vajadzīgs, lai sportists arī treniņos izliktos uz 100%.
No otras puses - ir arī sportisti, kas trenējas vieni paši, vai divatā/trijatā, ir tādi, kuri vispār ir sasnieguši līmeni, ka paši sev stāda treniņprogrammas. Tas ir individuāli un nekādā veidā nenorāda uz kkādu sistēmu.
Par tiem piemēriem runājot... Bleiks un Fetisovs spēlēja līdz 40 gadiem. 81 spēlētājs šādā vecumā (vai vecāks) ir spēlējis NHL, divi spēlē vēl aizvien.
Šis ir ne tikai treniņu, bet arī apstākļu un nejaušības jautājums - vai spēlē pietiekoši ok līmenī kopumā, vai ir/nav traumas, vai šādā vecumā iederies komandā utt.
Kas attiecas uz Čeliosu - viņš DET sistēmā vnk ok iederējās un labi pildīja savus uzdevumus. Ja kādā brīdī Red Wings būtu izdomājuši, ka viņiem nevajag Krisu, viņa karjera beigtos DAUDZ ātrāk. Turklāt, ne tikai treniņi, bet arī daudzas citas lietas nosaka fiz. kondīciju (ēšana jau nu noteikti).
Turklāt, lai arī negribu nevienu apveinot, bet visi 3 spēlēja tajā laikā, kad NHL (un PSRS sportā tāpat) uz jautājumiem par stipras iedarbības farmakoloģisko līdzekļu lietošanu skatījās ļoti neitrāli.
[+] [-]
PRO sportisti iet pie treneriem 2 iemeslu dēļ:
1) Viņiem nav pietiekošu zināšanu, lai strādātu pašiem, individuāli (tāpat visiem ir komandu izsniegti plāni ko kad un kā darīt). Tāpat daudziem ir dažādi savainojumi, kur vajag speciālistuuzraudzību.
Paldies par atbildi!Cibulskim ir reaali speeleet NHL peec vina auguma un svara parametriem?
[+] [-]
KHL manšķiet tas nav tik augstā līmenī vēl un nedomāju ka kādreiz būs. Nesen SC rādīja video ar Big Z iekš Buffalo telpām, un Zemgus īsumā ieskicēja to Nhl spēlētāja "brīvo" laiku..Katram spēlētājam sava pieeja,katram savi vingrinājumi "katram" savas noteiktās kalorijas kas jāiegūst pēc noteiktā trenniņa,noskatoties to video es sapratu ka katra nianse ir svarīga sportista uzturā..Visu var panākt ar pareizo pieeju
[+] [-]
Faktiski visa šāda veida informācija ir (būtu jābūt) katram, kurš kaut cik daudz maz normālā līmenī sporto. Tīri informācijas ziņā, tas nav nekas TĀDS. Protams, pasniegšanas forma to padara daudz ērtāku.
[+] [-]