TwitterKīša Hemptone: "Pārtraukumā Krauliņš mūs sapurināja"
@MarisNoviks
Foto: Zigismunds Zālmanis
"Nav svarīgi, pret ko svētdien spēlēsim. Mums jāsaglabā uzvarētāju psiholoģija un jāparāda labākais, uz ko esam spējīgas," iekļūstot Latvijas un Igaunijas čempionāta finālā, teica sporta kluba "Cēsis" basketboliste Kīša Hemptone (Keisha Hampton).
Pateicoties amerikānietes agesīvajai cīņai uzbrukumā – otrajā puslaikā viņa guva 15 punktus un piespieda “RTU/Merks” spēlētājas daudz reižu pārkāpt noteikumus – Cēsis trešajā ceturtdaļā veica galveno izrāvienu, iegūstot astoņpadsmit punktu pārsvaru. Hemptone norādīja, ka puslaika pārtraukumā galvenais treneris Armands Krauliņš aicinājis vairāk koncentrēties spēlei.
“Pirmajā puslaikā nespēlējām pietiekami agresīvi, pieļāvām kļūdas un pretinieces to izmantoja. Nenocīnījāmies līdz galam ne uzbrukumā, ne aizsardzībā. Pārtraukumā treneris mūs sapurināja. Teica – tas, ka mēs uzvarējām viņas regulārajā sezonā, neko nenozīmē. Te ir “play-off” un mums jāspēlē ar atbilstošu noskaņojumu, saņemieties! Otrajā puslaikā jau bijām pārkārtojušās un izdarījām to labi.”
Hemptone kļuva par pusfinālu vērtīgāko spēlētāju, 23 punktiem pievienojot 12 atlēkušās bumbas, trīs rezultatīvas piespēles, astoņas izprovocētas piezīmes, divas pārtvertas bumbas un četrus bloķētus metienus. Tas ļāva nopelnīt lietderības koeficientu 35. Spēlētāja uzsvēra, ka svarīgākais bijis komandas sniegums un individuāli augstie rādītāji ir partneru nopelns.
“Domāju, ka pēc pārtraukuma vairāk tiku pie bumbas soda laukumā un sajutu savu metienu. Mazās spēlētājas vairāk iespēlēja bumbu iekšā, spiedām uz apakšu un Inesa (Ajanoviča) izmantoja savas iespējas. Pretiniecēm kļuva grūtāk izturēt tempu. Pati daudz reižu tiku pie brīviem metieniem, pateicoties labām piespēlēm.”
Finālā Cēsīm jākoncentrējas uz savu spēli, uzskata Hemptone.
“Tagad ir “play-off” laiks, viens solis nepareizā virzienā un viss cauri. Rīt mums ir iespēja uzvarēt. Ceru, ka manai ģimenei šodien bija iespēja noskatīties spēli. Kādu laiku neesam viens otru redzējuši. Pēc spēlēs piezvanīšu viņiem un uzzināšu, vai viņiem izdevās mani ieraudzīt. Mums ir septiņu stundu laika starpība.”
