Čerbikovs: "Sapratām, ka čaļiem jādod enerģija"

Lietainajā 2014. gada augustā Ogres 1. vidusskola uzņēma Eiropas U16 čempionāta spēles. Latvijas kadetus, tai skaitā nākamo NBA spēlētāju Rodionu Kurucu, atbalstīja krietns līdzjutēju pulks, bet nākamajās sezonās skatītāji arvien biežāk sāka apmeklēt arī pašmāju komandas spēles.

Ogres ceturtajā sezonā virslīgā jau varēja novērot parādību, kura agrāk bija pazīstama tikai Cēsīs, Saldū un Valmierā – savējos vārda tiešā nozīmē atbalstīja visa pilsēta. Tas ir brīdis, kad – mēneša griezumā – uz mājas spēlēm grib nākt 10 un vairāk procenti iedzīvotāju. Kā, piemēram, Baltijas līdzjutēju galvaspilsētā Kauņā. Un tad notiek lielas lietas.

Piecas sekundes pirms finālsvilpes kļūst skaidrs – neviens Ogrei uzvaru neatņems. Zālē sākas prieka izvirdums. Līdzjutēji pateicas komandai divreiz – vispirms ar “Viking clap” vietējo versiju, pēc tam uzgavilē komandai, kura, sadevusies rokās, atdod godu galvenajai tribīnei.

Ir 2019. gada 4. maijs. Kad sākās Tavs ceļš?
Laikam 2015. gadā, taču reāli un nopietni – 2018. gada pavasarī. Brīdī, kad cīnoties par bronzu, sāpīgi zaudējām tai pašai Jūrmalai ar 0-3. Saņēmāmies! (sarunas laikā pie Ilmāra turpina nākt spēlētāji un līdzjutēji)

Šo sezonu gribas nosaukt par “kļūdu labojumu”. Protams, sastāvi ir citādāki, sezona cita, taču – izdarījām. Liels prieks par puišiem, apsveicu!

Teicu trenerim par trešās ceturtdaļas beigām – Edgars ārā, diviem četras piezīmes. Ko fani juta tajā brīdī?
Fani spēli uztver visjūtīgāk. Ņemot vērā, ka Lasenbergs ir atslēgas spēlētājs, kurš visa “play-off” garumā spēlēja pirmo vijoli – un ir mazā fināla galvenais spēlētājs – piezagās uztraukums. Viens otru uzmundrinājām. Sapratām, ka čaļiem jādod enerģija. Paldies Dievam, viss sanāca.

Viena lieta ir atbalstīt komandu mājās. Ogrei tas izdodas – super, malači! Emociju ziņā lielākā diena LBL sezonā, taču katram fanam liels pārbaudījums ir izbraukums. Divsimt ogrēnieši Tallinā – kā tas notika?
(Garām ejošie līdzjutēji nobļaujas “Ilmār!”) Domāju, ka tas kļuva par pagājušā gada notikumu loģisku turpinājumu. Uzņēmos fanu kultūras “vilkšanu”. Daudzi saka, “Ilmār, paldies, bez tevis tas nenotiktu”. Negribu tam piekrist – viss notiek mijiedarbībā. Ļoti daudz nosaka komandas darbs.

Kā zinām, latvieši ir fanotāji. Pavasaros tas redzams hokejā. Vajag viņus aizraut – piešķilt dzirksteli – un viss notiek. Ielikt sludinājumus (avīzēs un sociālajos tīklos). Uz Tallinu nebraucām pēc ceturtās vietas – un komandas spēle parādīja, ka varējām Igauniju atstāt ar medaļām. Tāds ir sports.

Ogres līdzjutēji: gada labākā atmosfēra LBL spēlē. Foto: Renārs Koris

Ogres klubs var lepoties ar saviem atbalstītājiem

”Mēs esam Ogre!”

Kāds ir Ogres fana nākamais sapnis?
Fani ir maksimālisti – vienmēr gribēs vairāk. Sasniedzām trešo vietu, gribam – minimums, sudrabu. Maksimums, uz kuru ejam, ir zelts. Turpinot par izbraukumiem – Ogres cilvēki ir kolosāli. Tik ļoti patriotiski, ka spēlētāji sezonas beigās daudzviet jutās kā mājās.

Ceru, ka pārējās LBL komandas atradīs pareizos cilvēkus un izveidos līdzīgas kustības. Daudzviet tādu nav, tādēļ ogrēnieši izbraukumos var justies kā mājas zālē. Jūrmala gan tāda nav – arī viņu atbalstītāji deva pretī.

Kura komanda agrāk bija Tavējā?
Tādā līmenī – tikai Ogre, taču basketbols nekad nav atstājis vienaldzīgu. Pats esmu no Rīgas un mans pirmais atbalstītais klubs bija “ASK Rīga”. Diemžēl pirms 10 gadiem tas beidzās. Ilgu laiku nevarēju atrast piemērotu komandu. Pārgāju uz hokeju, kamēr pārvācos dzīvot uz Ogri. Sāku ar LBL2, turpinājumā komanda iekļuva pirmajā divīzijā un kāpa arvien augstāk.