Vaņins: "Mans mērķis ir aizvadīt 100 spēles Latvijas izlasē"

Kādas palikušas atmiņas no spēles Ženēvā, kurā mājinieki izcīnīja ļoti smagu uzvaru ar 1:0?
Protams, ka Šveice vairāk uzbruka, un viņiem bija vairāk momentu, taču mums 1. puslaikā bija labi pretuzbrukumi. Arī viņi kļūdījās, un mēs centāmies to izmantot. Žēl, ka pietrūka pēdējās piespēles.

Latvijas līdzjutējiem sirds droši vien stipri nodrebēja brīdī, kad Šakiri nonāca teicamā sitiena pozīcijā, bet...
Izdevās veiksmīgi nospēlēt. Par to epizodi var teikt, vairāk nolasīju situāciju, jo sist kreisajā stūrī viņam bija grūti - tur izklupienā jau centās nospēlēt Solovjovs. Atlika divi varianti: uzsist virsū, vai - no manis labajā stūrī. Virzienu uzminēju.

Pret Šveici spēlēji arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā. Kas spilgtākais palicis atmiņā no tām spēlēm?
Droši vien mājas spēle, kad nospēlējām 2:2. Arī tolaik Šveicei bija ļoti stipra izlase, meistarīgi futbolisti. Bijām vadībā ar 2:1, bija laba iespēja uzvarēt, bet diemžēl desmit minūtes pirms pamatlaika beigām ielaidām pēc stūra sitiena. Protams, atceros arī fantastiskos Vitālija Astafjeva vārtus ar galvu un Aleksandra Cauņas tālsitienu, kas bija eirogols!

Kāda tagad Šveicē bija interese par gaidāmo spēli, pirms vēl kravāji koferus uz valstsvienību?
Teikt, ka bija ažiotāža, būtu pārspīlēti, taču mani intervēja viens vietējais žurnālists. Prasīja, kāpēc cikls neizdodas un pēdējos gados esam krituši FIFA rangā. Teicu, ka notiek paaudžu maiņa, ka daudz spēlējam pret stiprākām izlasēm, arī to, ka veiksme nav stāvējusi klāt – ielaižam vārtus, lai arī labi spēlējam. Runājām par Virslīgas čempionātu, kas nav tik augstā līmenī, ja mēs salīdzinām ar to, ka Šveices izlases futbolisti spēlē Vācijas Bundeslīgā un Anglijas Premjerlīgā. Un spēlē, nevis sēž uz soliņa. Piemēram, viņiem visi četri izlases vārtsargi spēlē Vācijas Bundeslīgā un tur ir pamatvārtsargi!

Tas, ka pats daudzus gadus spēlē Šveicē un tagad jātiekas ar šo izlasi, padara šo maču mazliet īpašāku par citiem?
Jā! Jau astoņus gadus tur spēlēju. Vairākus Šveices izlases futbolistus pazīstu personīgi – esmu spēlējis gan pret viņiem, gan vienā komandā.

Vai pamanīji, ka mačs pret Portugāli tev bija 82. izlasē, tādējādi tev iekļūstot Latvijas valstsvienības visu laiku spēlēm bagātāko futbolistu saraksta desmitniekā?
Ja godīgi, nepamanīju gan, taču neslēpšu, ka mans mērķis ir sasniegt 100 spēles. Tas man būs kas ļoti īpašs! Priekšā tuvākais ir Kaspars Gorkšs, bet grūti viņu panākt – mēs abi visu laiku spēlējam! (Smaida.)

Kā vērtē tavas pārstāvētās Zurich iespēto sezonas sākumā Šveices čempionātā?
Sākums ir diezgan labs – gūstam punktus un esam pirmajā vietā. Laiks rādīs, uz ko šosezon esam spējīgi. Galvenais, ka pēc atgriešanās Superlīgā izskatāmies ļoti labi. Mērķis ir tikt pieciniekā, lai garantē dalību Eiropas kausos, kā arī pacīnīties par Šveices kausu.

Šveices izlasi vada Vladimirs Petkovičs, kura vadībā 2012. gadā tu spēlēji Sion rindās!
Viņš tur bija vienu mēnesi. Zaudējām trīs spēles, bet uzvarējām izšķirošo par palikšanu Superlīgā, kas bija viņa uzdevums, un viņš to izpildīja. Palikušas tās labākās atmiņas – viņš ir labs treneris un cilvēks, ar kuru patīkami strādāt kopā un kontaktēties. Vienmēr, kad satiekamies, aprunājamies, novēlam veiksmi. Ženēvā viņu šopavasar satiku pirmsspēles dienā, arī pēc spēles pārmijām dažus vārdus.

Kā vērtē Latvijas valstsvienības iespēto ciklā līdz šim?
Rezultāti ir bēdīgi - zaudējām Fēru salām un ungāriem, esam pēdējā vietā. Vajag gūt punktus, tie jāatņem arī favorītiem, kā to darījām iepriekšējos ciklos. Ir jācīnās tālāk, jāatdod visi spēki, un gan jau arī rezultāts būs. Neizšķirti pret favorītiem, stiprām izlasēm, arī būs panākums!

Izmantotie resursi:
Andris Vaņins: Pret Šveici man būs īpaša spēle...